“ABLV Bank” šobrīd iesaldēti aptuveni 90 miljoni eiro

Pievienot komentāru
“ABLV Bank” šobrīd iesaldēti aptuveni 90 miljoni eiro
KASPARS KRAFTS, F64

Pašlikvidācijas procesā esošā “ABLV Bank” vairāk nekā pusotru gadu pēc darbības apturēšanas gatavojas nākammēnes sākt izmaksāt arī lielos noguldījumus.

Lai gan klientu un to naudas izcelsmes pārbaudes vēl turpinās, jau tagad skaidrs, ka daļa klientu tik drīz pie naudas netiks – Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis aptuveni 90 miljonus eiro, kuriem ir aizdomīga izcelsme.

Pirms “ABLV Bank” sāk izmaksāt noguldījumus, kas pārsniedz 100 000 eiro, jau vairākus mēnešus bankas likvidatori pārbauda katru klientu, lai no bankas neaizplūstu nelegāli iegūta nauda. Tas jāveic saskaņā ar šogad martā apstiprināto 400 lapaspušu biezo metodoloģiju, kurā arī norādīts, kā jārīkojas, ja atklājies kas aizdomīgs. Bankas pārstāvis Artūrs Eglītis atzīst, ka procesi rit lēnāk nekā gribētos.

“Bankā bija ļoti augstas prasības klientu pārbaudēm, kad klients varēja ar mums sākt darbu, un maksājumu, utt., bet šīs pārbaudes ir daudzkārt detalizētākas, daudzkārt stingrākas, un es domāju, – tādas Latvijā un Eiropā vispār nekad nav notikušas,” norāda Eglītis.

Stingrība saistīta ar smagiem apvainojumiem par naudas atmazgāšanas shēmām un amatpersonu kukuļošanu, ko pērn izteica ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls.

Naudu cer sagaidīt ap 3000 turīgas personas, kas bankai pieteikušas prasības par 2 miljardiem eiro. Šobrīd šis apjoms mainās tikai valūtas kursa svārstību dēļ. Jūnijā klientu naudai fiksēts vērtības zudums par 3,8 miljoniem eiro. Pirmās izmaksas banka sola septembrī. Tiesa, Finanšu izlūkošanas dienests nedaudz pārsteigts, ka vēl nav saņēmis no bankas likvidatoriem nevienu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem.

Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pauž: “Finanšu izlūkošanas dienests bija gatavs jau 1.jūlijā saņemt ziņojumus no bankas likvidatoriem, faktiski bijām, tā teikt, zemajā startā, lai sāktu strādāt.”

Bankā šo situāciju nekomentē, bet Znotiņa tam kā iespējamo iemeslu min likvidatoru izvēlēto pieeju sākt izmaksas zemāka riska klientiem. Naudu, par kuru ziņots dienestam, izmaksāt nedrīkst. Tiesa, izrādās, arī iepriekš bankai bijušas problēmas ar ziņojumiem, kas ir svarīgi aizdomīgas naudas izķeršanai.

“Diemžēl esam spiesti teikt, ka “ABLV Bank” ziņojumi reti bija ļoti kvalitatīvi, un līdz ar to bija, protams, jāstrādā sarežģītos apstākļos. Arī vēsturiski sarežģītos apstākļos. Šie ziņojumi saturēja ļoti skopas ziņas. Mērķtiecīgi sniegti kļūdaini ziņojumi, dažreiz pavisam primitīvi kļūdaini,” norāda Znotiņa.

Dienesta vadītāja paļaujas uz likvidatoru godaprātu un norāda, ka šobrīd apzināti apmuļķot dienestu esot grūtāk. Finanšu izlūkošanas dienests vienlaikus turpina analizēt bankas vēsturiskos un ar tiem saistītus esošos bankas klientus un to darījumus kopš 2013. gada. Līdz šim dienests jau iesaldējis aizdomīgus aptuveni 90 miljonus eiro. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad iesaldēto naudas līdzekļu apjoms audzis vairākkārt.

“Mēs tikai esam faktiski sākuši, jo mēs tādu šā brīža datu apjomu, ko esam pieprasījuši, mēs saņēmām tikai jūnija beigās. Process nebija vienkāršs, sākām martā jau saņemt atsevišķas ļoti niecīgas informācijas druskas,” bilst Znotiņa.

Šobrīd dienesta rīcībā jau ir ļoti liels informācijas apjoms, to izpēte varētu prasīt divus trīs gadus.