Dramatiski augušas kokmateriālu cenas; ar privātiem būvdarbiem iesaka nogaidīt

33 komentāri

Vasara sezonā daudzi steidz labiekārtot savus īpašumus – remontēt vai veikt kādus nelielus būvdarbus. Taču patlaban materiālu cenas ir dramatiski pieaugušas. Kāpēc tā un kad tās atkal varētu pazemināties?

“Viss ir ļoti slikti”, “grūti”, “visu ar koku nākamgad”, “aizmirsti!” – komentāri sociālajos tīklos, apjautājoties, kāda cilvēkiem pēdējā laika pieredze ar būvmateriālu pieejamību un cenām.

To pieaugums patiešām dramatisks, jo sevišķi tas ir uzskatāms kokmateriāliem. Par spīti tam pievakarē pie veikala “Depo” liela rosība. Stāvlaukums gandrīz pilns. Kas tad par iemeslu šim cenu kāpumam?

Kā norāda veikala “Depo” pārstāvji nemaz nav tā, ka Latvijā būtu būtiski pieprasījums pēc kokmateriāliem. Problēma tāda, ka to vienkārši ir mazāk. Liels pieprasījums ārpus mūsu valsts, un ražotāji materiālus eksportē.

Normālā situācijā Latvijā kokmateriālu pieprasījumam būtu neliels ikgadējs pieaugums, bet šobrīd diemžēl ir kritums pārdotajos apjomos kubikmetros, kvadrātmetros, jo ražotāji nevēlas nodrošināt Latvijas tirgus vajadzībām pat to apjomu, kas bija pērn.

Satricināta visa nozare. Jēkabpils novadā saimniekojoša koka palešu ražotāja “DLLA” vadītājs Armands Lībietis situāciju ar cenām raksturo īsi – vienkārši haoss: “1990. gados krievu rublis, man liekas, devalvējās lēnāk nekā pašreizējā momentā ceļas kokmateriālu cena.”

Kā ironizē Lībietis, izmaiņu dinamika liek pat uzdot ekonomiski retoriskus jautājumus: “Mēnešus divus atpakaļ nopirku zāģmateriālus. Iztērēju, pieņemsim, 100 eiro. Saražoju savas paletes, pārdevu, uzrakstīju “invoisu”, it kā 100 eiro nopelnīju. Vakar saņēmu naudu. Šobrīd par to naudu es nevaru nopirkt izejvielas nākamajai kravai. Tad man jautājums – vai es esmu nopelnījis vai es neesmu nopelnījis.”

Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, klāsta, ka tas, kas patlaban novērojams Latvijā, redzams arī visā pārējā pasaulē. Rupji rēķinot, Eiropā cenas divkāršojušās, ASV vienu brīdi bija pat četrkāršojušās. Pie vainas gan Somijas nozares arodbiedrību streiki pērn, gan Covid-19 nenoteiktība, pavasarī pircējiem atsakoties ņemt pretim preci, attiecīgi rūpniekiem samazinot ražošanas apmērus.

“Piemēram, terases dēļi, žogi un viss pārējais, ko jūs varat paši kā privātpersonas mājās darīt tiem pieprasījums uzlēca vienkārši debesīs, ko ražotāji nevarēja apmierināt un arī loģistika nespēja izvadāt pa pasauli. Ja privātpersona var nebūvēt un nepirkt, tad es iesaku to nedarīt. Nākamgad būs daudz patīkamākas cenas,” prognozē Klauss.

Daļai produktu pīķis, iespējams, pat vēl nav sasniegts. Klauss prognozē, ka tirgum vajadzētu sākt līdzsvaroties rudenī. Vai tas notiks pakāpeniski vai kā adatai pārdurot burbuli, pagaidām vēl nevar pateikt.

33 komentāri