Covid-19 pandēmijas laikā pieaudzis pieprasījums pēc pašmāju ogu un sulu ražotāja produkcijas

2 komentāri

Covid-19 krīzes laiks ļoti dažādi skar dažādas nozares. Vieniem bēdu ieleja, citiem – savukārt nekādas vainas un pat jaunu iespēju laiks. Pašmāju ogu un sulu ražotājam “Very berry” apsīcis pieprasījums eksporta tirgos, taču vitaminizētos produktus, iespējams Covid-19 ietekmē, pastiprināti veikalos pērk vietējie.

Ģimenes uzņēmums pirms vairāk nekā 20 gadiem aizsākās kūdras purvā pie ogām. Šobrīd gan ir pavasaris, un tās jau novāktas. Toreiz tika nolemts strādāt ar pēc jaunas sistēmas un jaunām ogām – izmēros daudz lielākajām amerikāņu dzērvenēm. Uzņēmums ”Very berry” ir to audzēšanas pionieri Latvijā.

Pārstrādes cehs atrodas pāris kilometru attālumā. Tapis kā ģimenes uzņēmums, kad līdzīpašniece Gundega Sauškina nolēma atgriezties laukos. Stādītajām dzērvenēm esot vairākas priekšrocības. Tās vieglāk novākt, jo aug uz vertikāla zariņa. Tās ir lielākas, dzidrāka sula un sastāvs.

“Amerikāniete ir vērtīgāka nekā mūsu meža oga. Tas nav izdomājums, to ir pierādījusi arī mūsu Latvijas Lauksaimniecības Universitāte. Viņā ir vairāk vērtīgo vielu nekā meža ogā,” norāda uzņēmuma “Very berry” līdzīpašniece Gundega Sauškina.

Kopumā šeit audzē, pako un pārstrādā vairākas ogu kultūras, bet dzērvene ir numur viens. To diktē vietējais pieprasījums. “Somijā numur viens ir upene, Vācijā ābols. Kāpēc tā ir, es nezinu,” stāsta Sauškina.

Uzņēmuma darbība ir sezonāla. Piemēram, ogu fasēšanas līnija ir noslogota. Ko nevar sacīt par turpat blakus esošo sulu līniju.

Šis pavasaris ”Very berry” nācis ar divējādām sajūtām. No vienas puses apstājušies eksporta tirgi, arī restorāni sulas un ogas vairs neiepērk. No otras, ar uzviju pieaudzis pieprasījums veikalos: “Mēs esam ārstniecības galā, tā varētu teikt. Ražojam produkciju, kura ir imunitātes celšanai, tā pati dzērveņu sula, arī melleņu, upeņu sulas. Mēs vairāk ražojam tad, kad cilvēki slimo.”

Šī jau otrā globālā krīze, ar kuru uzņēmums saskaras. Pirms 10 gadiem tā maksāja sadarbību ar banku. Bija uzsākti attīstības plāni, apgriezienu kāpināšana. “Mēs piebūvējām ļoti daudz infrastruktūras. Piebūvējām saldētavas, bez kurām nevarētu tagad dzīvot, bet mums bija nodokļu parāds,” stāsta Sauškina.

Toreiz pieprasītais kredīts netika piešķirts. Formāli atteikumam bija iemesls, taču tas kļuva par cēloni sadarbības pārtraukšanai un jaunas bankas atrašanu. Tagad atkal ir krīze. Taču nauda apgrozāmajiem līdzekļiem saņemta.

“Tagad droši vien esam ieguvuši bankas uzticību, mūsu attīstību, ir finansējuši citus jaunos projektus. Otrs otrs, kā jau sākumā minēju, mums ir labi. Marts ir plus 50% arī tagad, neskatoties uz visām eksporta grūtībām, esam iepriekšējā gada līmenī,” bilst “Very berry” līdzīpašniece.

Līdzīgi kā sadzīvē, kad jaunie apstākļi devuši laiku sakārtot māju, arī ”Very berry” pieķēries lietām, kam agrāk vienkārši pietrūka laika. Nav arī darba spēka problēmas: “Ir darbinieki, kuri netiek uz ārzemēm, tie ir labi darbinieki, ir tādi, kas pastrādājot saka, ka paliks, nebrauks projām. Līdz ar to mums ir izvēle.”

Stratēģiski lielākais izaicinājums ir iepludināt tirgū jaunus produktus. Taču uzņēmumam ir svarīgi, cik ātri krīze beigsies. Lai atkal var skatīties plašāk.