Covid-19 pandēmija rada arvien lielākus zaudējumus restorānu nozarei

3 komentāri

Koronavīrusa pandēmija rada arvien lielākus zaudējumus restorānu nozarei. Strikto distancēšanās un higiēnas noteikumu dēļ restorānos un citās ēstuvēs klientu skaits būtiski samazinājies.

Covid-19 pandēmija gandrīz iznīcinājusi tradicionālo restorānu un ēdinātāju darbības jomu. Lielai daļai ēdinātāju vīrusa izraisītā krīze jau likusi apturēt darbību, bet citi vēl cenšas pielāgoties un izdzīvot krīzes apstākļos, pārorientējoties uz ēdiena piegādi. Tomēr apgrozījuma kritums ir būtisks – pat līdz 90%.

“Mēs reaģējām un sekojām visiem pasaules ritmiem ar visu šo vīrusu. Diezgan ātri, jau bija pirmie padsmitie datumi, kad apstādināja visus pasūtījumus, lai uz nogali nebūtu pārāk lieli uzkrājumi. Kritums ir ļoti liels – 70 līdz 80%. Cenšamies turpināt ar piegādēm,” norāda Liepājas restorāna ”Roma” īpašnieks Rauls Silts.

Darba dienas sākumā klusums valda vienā no Liepājas iecienītākajiem restorāniem. Tā vadītājs – Rauls Silts – vairākus gadus Anglijā vadīja “Michelin” ceļvedī iekļautu restorānu un nesen atgriezies dzimtajā pilsētā. Kopš pagājušā gada sācis biznesu restorānā ”Roma”. Kā atzīst uzņēmējs, esošā situācija pamatīgi satricinājusi ierasto ikdienu, bet viņš ir apņēmības pilns strādāt. Arī šajos krīzes apstākļos. Tiesa, cik ilgi izdosies noturēties, skaidrības nav. Pieprasījums pēc piegādes mājās nav tik liels, kā gribētos, tāpēc restorāna vadītājs meklē katru iespēju, kur varētu kaut simboliski nopelnīt.

“Mēs, protams, šo piedāvājumu tādu ļoti demokrātisku esam izveidojuši, un ir kas pasūta uz mājām. Šobrīd arī četrreiz nedēļā vedam ēdienu mediķiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Tur arī par simboliskām naudiņām,” saka Silts.

Pagaidām neviens darbinieks nav atbrīvots, daļa gan pieteikti dīkstāves pabalstam.

“Šajā ziņā varbūt zvaigznes sastājās mūsu pusē, jo tieši marta sākumā mums notika darbinieku pārmaiņa, tad sanāca tā, ka divi darbinieki devās prom, un, vasarai tuvojoties, bija plānots paplašināt darba spēkus, bet to jau arī, protams, neturpinājām, pagaidām neviens darbinieks nav atbrīvots. Protams, ir pieteikti dīkstāves pabalstiem, bet turpinām strādāt,” norāda Silts.

Tikmēr iepriekšējās finanšu krīzes un bēdīgi slavenā ”Liepājas metalurga” slēgšanas satricinātajā vēju pilsētā pēdējos gados bija vērojama strauja izaugsme – gan ražošanas, gan viesmīlības nozarē. Covid-19 krīze – tāpat kā citviet – no jauna sašūpojusi arī Liepājas ekonomiku.

“Skaidrs ir viens, ka šī nu jau krīze ārkārtējā situācijā Latvijā, tās sekas ir tādas, ka sākās jau ekonomiskā krīze. No sākuma bija tās nozares, ko vistiešāk skāra – tūrisms, kultūra, sports. Nu jau ir aizgājis otrais vilnis. Daļa uzņēmēju cer uz vasaras sezonu, tā kā tas būtu briesmīgi, ja vasaras kafejnīcām un restorāniem būtu visa sezona norakstīta. Man nepatīk – tā tendence ir tāda, – jo garāk būs šī krīze, jo garāks ārkārtējais stāvoklis, jo lielāka ekonomiskā lejupslīde,” pauž Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Darba devēju pārstāvju apkopotie dati ir satraucoši – 77% uzņēmēju apsver darbinieku atbrīvošanas iespēju. Tāpēc, ņemot vērā krīzes ietekmi, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rosina ieviest elastīgāku valsts atbalsta sistēmu uzņēmējiem.

“Pirmkārt, mūsu uzdevums ir noturēt uzņēmumus tāda nozīmē, kad vismaz tie uzņēmumi, kas būs spējīgi strādāt pēc tam, būtu spējuši saglabāt savu pamatstruktūru, pamata kodolu, un tādam nolūkam ir šie īstermiņa risinājumi, viens variants ir dīkstāves pabalsts, lai noturētu darbiniekus. Mums būtu tālāk jādomā ļoti nopietnu cita veida pieeju, elastīgu pieeju darba likumā,” norāda LDDK.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas bezdarbnieku skaits valstī strauji aug, un patiesā aina varētu būt redzama aprīļa beigās, kad kolektīvo atlaišanu piedzīvos vismaz 30 uzņēmumu strādājošie.