Cesvainē atdzīvina 150 gadus senas alus darīšanas tradīcijas

Pievienot komentāru
Cesvainē atdzīvina 150 gadus senas alus darīšanas tradīcijas
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Latvija ir bagāta gan lielajām, gan mazajām alus darītavām, bet maz ir palicis tādu, kas seko pēc senču tradīcijām un miestiņu brūvē pēc senajām metodēm. TV3 Ziņas devās uz Cesvaini, kur alus darīšanā atdzīvinātas vairāk nekā 150 gadu senas tradīcijas.

Alu Latvijas iedzīvotāji gatavo jau gadu tūkstošiem. Par senatnes alus darīšanas tradīcijām līdz mūsdienām ir saglabājusies visai skopa informācija. Ielūkojoties vēstures lappusēs, var uzzināt, ka Cesvainē,  alus darīts jau 18. gadsimta 60. gados.

Pēc muižnieka Ādolfa fon Vulfa vēlmes brūzis iekļauts Cesvaines pils muižas kompleksā. Ja par seno alus darītavu pilsētā liecina vien muižas kompleksa grīdā atstātās krāsns pēdas, tad senā alus garšu cesvainieši var baudīt arī šodien.

Pavisam nesen – pirms pieciem gadiem netālu no Cesvaines pils darbību uzsāka jaunā Cesvaines alus darītava. Ģimenes uzņēmums, kas arī šodien pēc sentēvu metodēm brūvē dabīgu dzīvo alu, kas kā retums mūsdienās vēl tiek vārīts malkas krāsnī.

“Ir sagatavots iesals, sadrupināts saplacināts un tagad mēs mērcējam, karstu ūdeni lejam. Palaidīsim sūkni. Pusstunda ir pirmā pauze, tad pielejam vēl karsto ūdeni, sasniedzam līdz 60 un tad vēl pusstundu. Šī ir vēsturiskā recepte no pirmās alus darītavas, kas Cesvainē bija no 1886. gada,” stāsta Cesvaines alus darītavas īpašnieks Ainārs Leimanis.

“Te ir mums raudzēšanas process katrai šķirnei sava vanna un uzlikta temperatūra – mums ir trīs pamata šķirnes un divas ir eksperimentālās, paši izdomājam kaut ko jaunu un izgatavojam.”

“Gaišais alus te 30 dienas uzglabājas un tumšais 40 dienas, tas viss cikls no vārīšanas līdz gala patērētājam ir 37 dienas, tumšajam alum – 45. Šeit tiek viss uzglabāts – te ir visas mucas pilnas. (TV3: Cik ātrā laikā šo visu izdzer?) Divās nedēļās. Katrai šķirnei sava vanna un uzlikta temperatūra – mums ir trīs pamata šķirnes un divas ir eksperimentālās.”

Lai uz Līgo svētkiem alus būtu gatavs, brūzis jāsāk gatavot jau mēnesi iepriekš. ”Cesvaines alus” izceļas ar to, ka atdzīvinājis 150 gadus ilgās Cesvaines alus darīšanas tradīcijas. Cildinot senās alus brūvēšanas receptes, Cesvaines alus darītavas aldari  veikuši apjomīgu pētniecisko darbu, apzinot senās Cesvaines muižas alus pagrabu tradīcijas, receptes un iepakojumus. Pils muižas teritorijā atrakta arī autentiskā alus pudele un etiķetes, uz kurām balstoties, izstrādāts arī esošais pudeļu dizains.

Mūsdienās tāpat kā pirms 150 gadiem visiecienītākais ir tieši Cesvaines Marta alus. “Marta alus ir pats pirmais alus, kas nācis no vecā alus brūža, kas ir dibināts 1886. gadā. Ļoti sena vēsture – 150 gadi. Mēs to recepti dabūjām, mazliet pārveidojām. Bet ļoti labs garšīgs aliņš,” stāsta alus darītājs.

Viss ražošanas process ir roku darbs, tāpēc produkcijas apjoms nav liels. Vaicāts, vai nākotnē ir plāns paplašināt ražotni, brūveris saka – mērķis nav rūpnieciska ražošana. “Es domāju, ka tas nebūs vairs tas – tā jau būs tā rūpnieciskā ražošana un vai mums to vajag? Te ir ielikta visa sirds un dvēsele. Un mēs uz to neejam. Es esmu aldaris, arī grāmatvedis un arī sētnieks, viss vienā personā. Ļoti pašam garšo alus un tāpēc arī nolēmu, ka vajadzētu tādu alu uzražot, ko pats arī dzertu.”