“Brexit” sekas Latvijā: iespējama cenu celšanās no Anglijas importētajām precēm

3 komentāri
“Brexit” sekas Latvijā: iespējama cenu celšanās no Anglijas importētajām precēm
AFP/SCANPIX

Otrdienas naktī pieņemtais britu lēmums noraidīt sagatavoto vienošanos ar Eiropas Savienību (ES) pietuvina tā saukto “smago “Brexit” jeb negatīvākajam iespējamam scenārijam – arī Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Ja briti izstājas bez vienošanās jau pavasarī, tādā gadījumā eksperti prognozē īstermiņa šoku un ekonomikas bremzēšanos. Tomēr ilgtermiņa skats ir pozitīvs. Vienīgi – jārēķinās, ka par britu precēm Latvijā būs jāmaksā vairāk.

Sekas kādam no britu un ES šķiršanās variantiem eksperti pētīja jau pirms pāris gadiem. Arī uzņēmējiem bijis laiks gatavoties tam, ka Lielbritānija var saraut ar Savienību visas tirdzniecības un sadarbības saites. Tiesa, lai gan balsojums noticis, neziņa joprojām gan turpinās, kas pats par sevi arī nav nekas labs, jo bremzē ekonomikas attīstību.

“Uzņēmēji, kas nogaidīja šo situāciju, kas gribēja pielāgoties, viņiem nekļūs skaidrs, kā rīkoties, viņiem jāpieņem lēmumi neziņā. Tas nozīmē, ka tiek atlikti lēmumi gan par investīcijām, gan par konkrētiem plāniem šim nākamajiem gadiem,” uzskata Latvijas Bankas starptautiskās ekonomikas eksperte Inese Allika.

Bet britu izstāšanās bez vienošanās nozīmēs, ka būs jāatrod jauni sadarbības veidi, un jauna līdzsvara atjaunošana var prasīt kādu laiku. “Es domāju, paniku celt noteikti nevajag,” bankas eksperte uzskata, “iedzīvotājiem nav jāraizējas, ja neskaita iespējamu cenu celšanos no Anglijas importētajām precēm. Vēl gan grūti teikt, cik liels cenu kāpums sagaidāms.”

Pārtikas preces ir tās, kas veido lielāku daļu kopējā importā no Lielbritānijas. Tomēr to daļa kopējā pārtikas preču importā veido nepilnus 9%, tātad – ietekme uz kopējo cenu līmeni nebūs pārāk liela. Viļņošanos noteikti piedzīvos britu mārciņa, kas var zaudēt vērtību un tādējādi savukārt mazināt eksportētāju ienākumus. No eksporta uz Angliju 65% veido kokrūpnieki, kuriem savukārt briti aizņem piekto daļu no visa eksporta. Tomēr rūpnieki esot lielākoties sagatavojušies šāda scenārijam. Arī kravu piegāžu kavēšanās, tāpēc, ka tiks atjaunota muita uz robežām, iešot secen.

“Jo tas ir skaidrs, ka būs bardaks uz robežas, jo – ne Eiropas Savienība, ne briti nav gatavi muitas atjaunošanai. Kokrūpnieki pat pie šī scenārija diezgan droši, jo mēs piegādājam pārsvarā ar kuģiem un ne uz tām ostām, kurās prognozējams lielākais bardaks,” stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Kokrūpniecības eksperts neprognozē nozarei ciešanas vidējā un ilgā termiņā. Turklāt, salīdzinot ar konkurentiem no citām valstīm, Latvija var pat iegūt, jo ir vairāk pieradusi pie haosa. Bet visgrūtāk klāšoties pašiem britiem, ko gan izjutīs lielākie sadarbības partneri ES, tātad netieši to jutīs arī Latvijas ekonomika, kurai pagaidām tiek prognozēts pieaugums.

“Tas ir vienkārši tā kā šoks, tajā martā, aprīlī, ka īstermiņa, un tad jau kaut ko izdomās risinājumus. Protams, ja tiešām īslaicīgi var būt arī neliels kritums. Vai to var saukt par krīzi, nezinu, ja tās ir īstermiņa svārstības, kamēr pielāgojas jaunajai situācijai,” pauž “Swedbank” galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Latvijas Banka aplēsusi, ka IKP triju gadu laikā kopš sarežģījumiem tirdzniecības sarunās vidēji nelabvēlīgā scenārija gadījumā varētu būt par 0,8% un ārkārtīgi nelabvēlīgā scenārija gadījumā – par 1,7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu Eiropas Savienībā.

3 komentāri