Asociācija: Būvniecības kvalitāte Latvijā pēdējos gados ir paaugstinājusies un patlaban ir prioritāte

0 Komentāru

Pēdējos gados būvniecības kvalitātes latiņa Latvijā ir krietni kāpusi un tā kļuvusi par prioritāti, tā intervijā TV3 ziņu raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs.

Viņš teica, ka, arī vērtējot skates “Gada labākā būve 2020”, kur iesniegtas 90 būves, dalībnieku sniegumu, kopējais šo būvju kritērijs ir tas, ka kvalitātes latiņa krietni kāpusi. Kvalitāte kā kritēriju būvnieku veikumam izvirza arī pasūtītājs. “Kvalitāte ir kāpusi, un kvalitāte ir prioritāte,” viņš rezumēja.

Grīnbergs teica, ka visvairāk būvju un lielākie būvniecības apmēri joprojām ir Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē. Tāpat pozitīvi vērtējama arī Latvijas pilsētās kopumā sakārtotā vide, ārtelpa, kas ir noticis līdz tādam līmenim, ka, aizbraucot uz jebkuru Latvijas pilsētu, jārēķinās, ka būs ko redzēt un jāvelta laiks vides ārtelpas, skvēru un parku apskatei.

Komentējot pandēmijas ietekmi uz nozari, viņš sacīja, ka pandēmijas radītās problēmas Latvijā nav asas un tās netiek izjustas kā dažādās citās sfērās. To apstiprina arī tas, ka 2020. gadā un 2021. gadā Latvijā ir kāpuši būvniecības apmēri.

Viņš atzina, ka asa problēma ir būvniecības izmaksu pieaugums, jo ir materiāli, kas sadārdzinājušies pat divreiz vai vēl vairāk, tāpēc tam kopīgi ar visām iesaistītajām pusēm tiek meklēti risinājumi, jo būvnieks nevar viens pats nosegt cenu kāpumu. Pēc Grīnberga teiktā, galvenais šajā kontekstā ir vēlme risināt attiecīgo jautājumu. Viņš arī atzina, ka ir materiāli, ar kuriem var aizvietot citus materiālus, taču jautājums ir par kvalitāti un tehniskajām izmaksām.

Tāpat asociācijas vadītājs atzina, ka arī ar darbaspēka piesaisti ir sarežģīti un kļūs vēl sarežģītāk, ņemot vērā pieaugošos būvniecības apmērus. Arī pašreizējā gadalaikā, rudenī, notiek lielāki būvapjomi un ļoti pietrūkst speciālistu. Pēc viņa sacītā, darbaspēka trūkums ir jautājums, kas jārisina, piesaistot valsts inspekcijas. Problēma ir arī sarežģītajā darbaspēka ievešanā Latvijā, tāpēc jāmeklē iespējas piesaistīt kvalificētu darbaspēku, kā rezultātā ieguvēji būs visi – gan privātais sektors, gan valsts.

Komentējot, kā situāciju būvniecības nozarē ietekmē tā dēvētā būvnieku karteļa lieta, kad no valsts un pašvaldību iepirkumiem izslēgtas lielās kompānijas, kas gadiem bija galvenie spēlētāji, viņš atzina, – kartelis ir sekas ilgākam laika posmam, kur cēloņi jāmeklē agrāk – 2005. gadā, kad liela daļa būvnieku pameta Latvijas Būvnieku asociāciju un izveidoja savu nevalstisko organizāciju. “Redzams, kāds rezultāts tam ir un tas nav labs,” viņš sacīja. Vienlaikus Grīnbergs uzsvēra, ka ir profesionāli cilvēki, kas reāli strādā, godprātīgi dara savu darbu un nereti pat nezina par šādām lietām.

Viņš teica, ka, vērtējot “Gada labākā būve 2020” pretendentu pieteikumus, viņš teica, ka ir pārsteigts par augsto būvniecības kvalitāti, un plašs spektrs ar pretendentu iesniegumiem – kvalitāte aug, strauji ienāk digitalizācija, būvniecības informācijas modelēšana (BIM) bijusi straujš pagrieziens kvalitātes un drošības celšanai.

Jau ziņots, ka Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība šodien paziņos skates “Gada labākās būve 2020” uzvarētājus. Godalgas un īpašās atbalstītāju balvas saņems labāko dzīvojamo un publisko jaunbūvju veidotāji, izcilāko pārbūvju un restaurācijas meistari, inženierbūvju un ainavas objektu autori un citi.
0 Komentāru