Ārvalstu investori kritiski par politikas koordinēšanu Latvijā

6 komentāri

Latvijā pieklibo sadarbība starp dažādām ministrijām un citām iestādēm. Uz to norāda ārvalstu investori, kuri tikušies ar valdības pārstāvjiem. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sola uzlabojumus.

Ārzemju ieguldītāji Latvijā atbild par aptuveni ceturto daļu no visiem nomaksātājiem nodokļiem. Pagājušā gadsimta beigās valdība sāka īpašas augsta līmeņa sanāksmes ar ārvalstu investoriem, un šodien aizvadīta jau 25. šāda veida tikšanās.

Šodienas sanāksmē darbs četros blokos – ēnu ekonomika, zaļā kursa ieviešana, darbaspēka kvalifikācija un digitālā stratēģija. No ārvalstu investoriem vairākas atziņas, tai skaitā – nodokļu politikas neprognozējamība ir šķērslis ieguldījumiem, jāveicina Izglītības ministrijas kapacitāte un augstskolu konsolidācija, kā arī  jānodrošina, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk jāatdod kompānijai, ja konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Starp pozitīvajām vēstīm – Latvija samērā sekmīgi pārvarējusi pandēmijas radītās sekas un jūnijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz augstākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā. Tāpat labs darbs paveikts cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijā,  maksātnespējas jomas sakārtošanā un Ekonomisko lietu tiesas ieviešanā.

Latvijā veiksmīgāk būtu jākoordinē politika starp dažādām ministrijām un institūcijām. Viena no jomām, kur ir problēmas – darbaspēka kvalifikācija.

“Šis viennozīmīgi būs jautājums, par kuru ārvalstu investori aizdomāsies, domājot par investīciju vienā vai otrā valstī. Cilvēku pārkvalifikācijas elements šobrīd stāv vismaz trīs ministrijās,” teic Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Ja jau Latvijā klibo pārresoru koordinācija, jautājums, kā vērtējams konkrētas iestādes – Pārresoru koordinācijas centra – darbs.

“Es arī uzdodu šo jautājumu, bet jāatceras, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir Valsts kancelejas sastāvs. Tā ir daļa ierēdniecības, bet, lai virzītu jautājumus, ir vajadzīga arī politiskā autorititāte,” saka ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Premjeraprāt, iespējams risinājums varētu būt prezidenta Egila Levita rosinātā valsts ministra institūta atjaunošana, lai par konkrētu jomu, piemēram, digitalizāciju vai zaļo kursu, būtu konkrēta atbildīgā amatpersona.
6 komentāri