Ar investīcijām 35 miljonu eiro apmērā “Dobeles dzirnavnieks” atklāj divas jaunas ražotnes

1 komentārs
Ar investīcijām 35 miljonu eiro apmērā “Dobeles dzirnavnieks” atklāj divas jaunas ražotnes
PUBLICITĀTES FOTO

AS “Dobeles dzirnavnieks” piektdien, 2.jūlijā, atklāja divas jaunas ražotnes – bioloģisko graudaugu pārslu un inovatīvu pastas ražotni, kurās investēti 35 miljoni eiro.

“Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils atklāšanā uzsvēra, ka jau patlaban Latvija ieņem otro vietu pēc eksporta apjoma starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm pārslu segmentā. Pasaulē mēs esam piektie. Tāpat arī pastas produktu segmentā – ES pašlaik esam septītie,” ražotņu atklāšanas pasākumā sacīja Amsils.

Vienlaikus zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) klātesošajiem uzsvēra, ka “Dobeles dzirnavnieka” īstenotais projekts spēs radīt augstu pievienoto vērtību vietējai produkcijai, it īpaši bioloģiskajai pārtikai.
“Nenoliedzami tas kāpina arī bioloģiskās produkcijas eksportu un stiprina mūsu lauksaimnieku konkurētspēju kā Latvijā un Eiropā, tā arī visā pasaulē. Šādu projektu īstenošana ievērojami veicina labumu iesaistītajām pusēm – lauksaimniekam, ražotājam un pārstrādātājam,” sacīja Gerhards.

Kopumā “Dobeles dzirnavnieks” bioloģiskās produktu un pastas ražotņu izveidē investējis 35 miljonus eiro. Tostarp pastas ražotnes izveides projekta kopējās izmaksas ir 12,4 miljoni eiro, no kuriem ES finansējums – aptuveni 26% no kopējām investīcijām. Turpretī bioloģiskās pārtikas ražotnes projekta kopējās izmaksas ir 22,7 miljoni eiro, no kuriem ES līdzfinansējums ir aptuveni 22%.

“Dobeles dzirnavnieks” Pārtikas produktu ražošanas daļas vadītājs Ģirts Jēčis sarunā aģentūrai LETA atklāja, ka galvenās inovācijas abos investīciju projektos vērstas uz pastas ražotni. Viņš skaidroja, ka pastas ražotne izvietota nevis horizontāli, bet vertikāli un tajā īstenoti vairāki inovatīvi risinājumi kvalitātes kontrolei, kas ir nepieciešami, lai spētu ražot speciālus produktus ar dažāda veida izejvielām. Cita starpā jaunajā pastas ražotnē būs iespējams produktos izmanot dažādu veidu miltus daudzveidīgās kombinācijās, tāpat produktu ražošanā sekmīgāk varēs variēt ar šķidrajām piedevām.

Jēčis arī norādīja, ka ražotnē tiek izmantota “zaļā” jeb atjaunojamā enerģija un lielākoties produktu gatavošanas process ir automatizēts, lai pēc iespējas sekmīgāk kontrolētu nepieciešamo izejmateriālu lietojumu un temperatūras svārstības.

“Ļoti daudz darba esam ieguldījuši, lai viss būtu automatizēts un vadīts ar recepšu palīdzību,” uzsvēra uzņēmuma Pārtikas produktu ražošanas daļas vadītājs, piebilstot, ka tādējādi tiek samazināts ražošanas procesā izmantotais roku darbs. Vaicāts par ražotnēs strādājošajiem darbiniekiem, kompānijas pārstāvis sacīja, ka, lai arī process ir ļoti automatizēts, tāpat jaunajās telpās strādā tehniskie darbinieki, noliktavas darbinieki un citi.

Jēčis arī sacīja, ka kopumā šis ir bijis izaicinošs projekts, kura attīstību ietekmējusi arī pandēmija. Tostarp bijušas aizkaves ar piegādēm, montāžām un citām niansēm, taču kompānijā šīm problēmām rasts veiksmīgs risinājums un būtiskas nobīdes ēku celtniecībā vai aprīkošanā nav bijušas.

Preses konferencē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka pārtikas ražošanas sektorā Latvijā ir vērojamas pozitīvas tendences un vēl aizvien sektora eksporta rādītāji aug. “Ceļš, ko iet “Dobeles dzirnavnieks”, ir pareizs, un ir jāmotivē uzņēmums vēl vairāk pārstrādāt pašmāju izaudzēto,” komentēja Vitenbergs.

Vienlaikus finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka kopumā Latvijā ir daži pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas ir labi un spējīgi, taču netrūkst tādu, kuri nedomā par investīcijām un ilgtermiņa izaugsmi. Viņš arī norādīja, ka pārtikas ražošanas uzņēmumiem ir plašas iespējas pieteikties dažādiem atbalsta pasākumiem ražotņu modernizācijai un citiem attīstības projektiem.

Kā vienu no būtiskākajām jauno ražotņu un “Dobeles dzirnavnieka” kopumā produkcijas priekšrocībām Reirs minēja to, ka patērētāji, iegādājoties Latvijā ražotos graudaugu produktus, nodrošina vietējo ekonomisko apriti, kur katrs iztērētais eiro paliek Latvijas ražotājam un tā darbiniekiem.

Savukārt Amsils stāstīja, ka šogad uzņēmums plāno pieņemt graudus kopumā 350 000 tonnu apmērā, no kuriem vismaz 15% būs bioloģiski audzēti. Tādējādi šogad kompānija plāno kopumā pārstrādāt aptuveni 40 000 bioloģiski audzētu graudu, kas ir par trīs reizēm vairāk nekā, piemēram, 2018.gadā.

Vaicāts par graudu izcelsmes valsti, kompānijas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka bioloģiski audzētie graudi “Dobeles dzirnavniekam” tiek piegādāti no vairāk nekā 200 saimniecībām Latvijā, un ir redzama tendence, ka interese par videi draudzīgu un zaļu saimniekošanu Latvijā tikai pieaug.

“Tā ir mūsu filozofija un mūsu redzējums, ka izejvielām mēs izmantojam maksimāli vietējo,” uzsvēra Amsils. Viņš arī piebilda, ka ar Latvijā saražotās bioloģiskās produkcijas apmēru pietiek, lai nodrošinātu 75% no kopējā “Dobeles dzirnavnieka” nepieciešamā izejmateriāla, savukārt trūkstošā apmēra nodrošināšanai interesi izrādījušas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija.

Komentējot nākotnes plānus, Amsils pauda, ka, līdz ar bioloģiskās pārtikas un pastas ražotņu pabeigšanu, plānots abu veidu produkcijas ražošanas un realizācijas apjomu pieaugums, tādēļ patlaban norisinās jaunas noliktavas būvniecība, lai būtiski paplašinātu gatavās produkcijas uzglabāšanas jaudas.

Vēlāk, vaicāts par Lietuvas uzņēmuma “Baltic Mill” un “Dobeles dzirnavnieka” jauno ražotņu projektu saistību, Amsils aģentūrai LETA komentēja, ka abi investīciju projekti nav saistīti, jo ražotņu celtniecības plāni un projekti uzsākti jau vairāk nekā trīs gadus atpakaļ.

Tāpat viņš sacīja, ka nākamo divu gadu laikā jaunās ražotnes uzņēmumam sniegs iespēju eksporta apjomus audzēt par vismaz 30%. Cita starpā jaunajās ražotnēs saražotā produkcija tiks eksportēta vairāk nekā 95% apmērā.

Lai arī patlaban kompānijas valdes priekšsēdētājs nevarēja sniegt precīzas prognozes par jaunu produktu līniju parādīšanos vietējā tirgū, viņš norādīja, ka produktu piedāvājums tiks papildināts, taču pašlaik pie to attīstības strādā pārtikas tehnologi un citi eksperti.

Vaicāts par darbaspēku un tā piesaistīšanu, Amsils skaidroja, ka pēdējā gada laikā kompānijas nodarbināto skaits audzis par aptuveni 10%, tostarp lielākā daļa no klāt nākušajiem darbiniekiem strādā tieši jaunajās ražotnēs. Vienlaikus darbaspēks tiek piesaistīts gan no Dobeles un tā blakus esošajiem reģioniem, gan arī no Jelgavas.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “Dobeles dzirnavnieks” reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānija 2019.gadā strādāja ar 129,639 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 27,4% un bij 4,198 miljoni eiro.

Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs “Tartu Mill”. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

1 komentārs