“airBaltic” atmaksājis ar skandāliem apvītos kredītus divām bankām

1 komentārs

Lidsabiedrība “airBaltic”, kas pēc tās kreditētāju “Latvijas Krājbankas” un Lietuvas “Snoras” bankas kraha 2011. gadā nonāca valsts rokās, turpina norēķināties par pagātnes saistībām. No 200 miljoniem eiro, kas iegūti, šogad pārdodot obligācijas, “airBaltic” atmaksājis skandāliem apvītos aptuveni 49 miljonu eiro kredītus.

Valsts rokās nonākušais “airBaltic” pirms pieciem gadiem atpirka tās akcionāru savulaik ņemtos kredītus un vienojās ar šobrīd jau likvidējamās “Latvijas Krājbankas” administratoru “KPMG” 15 gadu laikā atmaksāt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Pirmos piecus gadus maksāti tikai procenti, un šogad sākta pamatsummas atmaksa.

Tomēr “airBaltic” šogad lēma emitēt 200 miljonu eiro obligācijas, lai tādējādi piesaistītu papildu naudu. Tam bija jāsaņem arī kreditoru piekrišana – “KPMG” deva zaļo gaismu ar nosacījumu pirms termiņa atmaksāt visu aizdevumu. Līdz ar to “airBaltic” bankai atmaksājis nepilnus 28 miljonus eiro, bet “Snoras” bankai – vairāk nekā 18 miljonus eiro.

Kredīta atmaksa “Latvijas Krājbankai” un “Snoras” bija viens no lielākajiem maksājumiem, kam izmantota obligāciju nauda. Vēl daļa iegūtā finansējuma tiks paturēta kā drošības rezerve.

Lai arī “airBaltic” jau vairākus gadus gūst peļņu, pērnā gada nogalē kompānijas rīcībā esošo apgrozāmo līdzekļu apjoms bija būtiski sarucis un kļuvis trīs reizes mazāks par īstermiņa saistībām, kas bija savukārt būtiski pieaugušas.

“airBaltic” vadītājs Martins Gauss LNT atklāja, ka banku kredītu atmaksāšanai obligāciju nauda ir arī izdevīgāka no likmju viedokļa, līdz ar to aviokompānijas finanšu situācija kopumā iegūstot šā darījuma rezultātā. “Mēs arī šo naudu izlietosim, lai sagatavotos nākamajām lidmašīnām mūsu turpmākās izaugsmes attīstībai, un lielākā daļa no naudas tiks paturēta mūsu bankas kontā, lai stiprinātu “airBaltic” likviditāti.”

Pēc “airBaltic” vadītāja skaidrotā, kompānijas finanšu situācija ir spēcīgāka vasaras sezonā, bet ziemā parasti sagaidāms vājāks sniegums, bet šobrīd “airBaltic” ir vairāk naudas nekā vajadzīgs biznesa plāna realizācijai. Un vēl – obligāciju emisija arī nenozīmē, ka tiek apturēti finanšu vai stratēģiskā investora piesaistes plāni – tie turpinās, jo arī pēc pēc pieciem gadiem būs nepieciešama nauda turpmākai attīstībai.

Tikmēr “Latvijas Krājbanka” lauvas tiesu no “airBaltic” saņemtajiem līdzekļiem – kopumā 35 miljoni eiro – atdeva banku noguldījumu garantiju fondam. Taču vēl jāatdod aptuveni 178 miljoni eiro. Joprojām turpinās arī sarežģītas tiesvedības līdzekļu atgūšanai vairākās valstīs, bet jau tagad skaidrs, ka desmitiem miljonus eiro atgūt neizdosies – līdz šim no kopējā kreditoru prasījuma atgūti 40%.