Komentāri
Āfrikas cūku mēris konstatēts vēl trim mājas cūkām un četrām mežacūkām
Foto: LETA

Aizvadītajās brīvdienās Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas liecina, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss apstiprināts vēl trijās mājas cūku saimniecībās.

Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja PVD pārstāve Anna Joffe, ar ĀCM saslimšana konstatēta Krāslavas novada Piedrujas un Kalniešu pagastā, kā arī Dagdas novada Bērziņu pagastā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Par mājas cūku saslimšanu Dagdas novada Bērziņu pagastā veterinārārstu informēja dzīvnieku īpašnieks, novietnē bija 41 cūka, no kurām ĀCM vīruss laboratoriski apstiprināts vienai cūkai. Cūku novietne un visi dzīvnieki bija reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā (LDC).

Tāpat ĀCM apstiprināts divās Krāslavas novada pagastu piemājas saimniecībās, kopējais mājas cūku skaits – piecas.

Saskaņā ar ĀCM slimības apkarošanas plānu iznīcinātas tiks visas cūkas, kopumā 46 mājas cūkas.

Savukārt no atrastajām mežacūkām ĀCM konstatēts divām cūkām Krāslavas novada Ķepovas pagastā un pa vienai Bērziņu un Indras pagasta pierobežā.

Līdz ar to patlaban ĀCM vīruss apstiprināts 22 mežacūkām un septiņām mājas cūkām.

Līdz 14.jūlijam PVD inspektori ĀCM aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 3776 mājas, no kurām cūkas tiek turētas 564 saimniecībās, kopējais mājas cūku skaits ir 2186.

Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 1444 asins paraugi. Pārbaužu laikā inspektori konstatējuši 323 dažādus pārkāpumus, tai skaitā nereģistrētus dzīvniekus, pārkāpumus cūku pārvietošanā.

No 9.jūlija PVD darbojas “karstais telefons” 20 260 400, pa kuru, sazvanot veterināros inspektorus, var saņemt atbildi vai skaidrojumu par apkarošanas un profilakses pasākumiem ĀCM ārkārtējās situācijas teritorijā.

Jau ziņots, ka bīstamā slimība Latvijā tika konstatēta 26.jūnijā, kad PVD dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju trim mežacūkām konstatēja ĀCM. Tāpat vīrusa klātbūtne tika apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju.

Slimības uzraudzības zona tika noteikta plašā teritorijā, kas atbilst platībai, kura jau kopš 2012.gada noteikta kā klasiskā cūku mēra inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.

Inficētajā teritorijā iekļauti šādi Latvijas novadi – Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti – Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti – Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu – un divi Alūksnes novada pagasti – Pededze un Liepna.

ĀCM Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, tikmēr kaites skartajā fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl