Bērnu slimnīcā būtiski pieaudzis infekcijas slimību pacientu skaits

1 komentārs
Bērnu slimnīcā būtiski pieaudzis infekcijas slimību pacientu skaits
OKSANA DŽADANA, F64

Karstuma ietekmē patlaban Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ir nepieredzēti augsts dažādu infekcijas slimību pacientu skaits, aģentūrai LETA pavēstīja BKUS Bērnu slimību klīnikas Infektoloģijas profila virsārste Gunta Laizāne.

“Skaitļi ir neadekvāti vasaras sezonai. Infekciju slimībām pacientu skaits nekad nav bijis tik augsts – nevienu gadu,” stāstīja Laizāne.

Slimnīcā nonāk pacienti ar dažādām infekciju slimībām – pat tādām, kas ir neatbilstošas vasaras sezonai, piemēram, norovīrusiem un rotavīrusiem. “Šie vīrusi patlaban ir pilnā plaukumā, un bērni patiešām slimo ļoti daudz,” atklāja mediķe. Ārstniecības iestādē arī parādās pacienti, kuri inficējušies ar enterovīrusu, turklāt mediķe paredz, ka potenciāli nākotnē gaidāms arī meningīta izplatības pieaugums.

Iemesli zarnu infekciju izplatības pieaugumam, mediķes ieskatā, ir tieši saistīti ar nepietiekamu roku mazgāšanu, peldēšanos stāvošā ūdenī un nemazgātu augļu vai dārzeņu lietošanu uzturā.

Galvenais aspekts šajā gadījumā ir nepietiekamā roku higiēna, kas ļauj šīm slimībām vieglāk izplatīties, proti, inficētie ar nemazgātām rokām aiztiek augļus vai dārzeņus, kas pie nepietiekamas apstrādes kļūst par infekcijas nesējiem, padodot slimību tālāk. Vienlaikus arī karstais laiks nāk par labu baktērijām, paātrinot to savairošanos.

Riski arī saistās ar peldēšanos ūdenī, kur nenotiek konstanta ūdens cirkulācija. Tieši šādās ūdenstilpēs mazie bērni, kas vēl neprot gana labi peldēt, ir pakļauti inficēšanās riskam, ūdenim iekļūstot mutē vai degunā.

Mediķe skaidro, ka zarnu infekcijas, protams, ir bijušas arī citus gadus, taču, piemēram, pagājušajā gadā saistībā ar Covid-19 veicinātajām rūpēm par savu veselību un higiēnu šādu gadījumi bijis mazāk. Arī pirms Covid-19 parādīšanās vasaras sezonā ierasti šādu pacientu neesot bijis tik daudz kā šogad.

Šo pieaugumu Laizāne arī daļēji skaidro ar ilgo laiku, kas pavadīts stingru ierobežojumu apstākļos, tādējādi veicinot cilvēku vēlmi atkal satikties un socializēties. “Cilvēki ir nosēdējušies mājās un šobrīd vēlas tikt prom – ka tik tikt ārā no mājas. Kritušās arī cilvēku higiēnas iemaņas, un, pastāvot bažām par potenciāliem ierobežojumiem nākotnē, vēlme pulcēties ir īpaši augsta,” stāsta mediķe, papildinot, ka, cilvēkiem tiekoties, viņi ņem līdzi arī savus bērnus, kuriem higiēnas iemaņas uzlabojas tikai ar laiku.

“Ja mēs atmināmies to laiku, kad visi baidījās no Covid-19, tobrīd visi veikalos dezinficēja rokas, bet šobrīd tās tvertnes stāv, un neviens nemaz tām nenāk klāt,” atzīmē Laizāne.

Lai gan pieaugušajiem dažādas zarnu infekcijas nereti nav bīstamas, bērnu gadījumā tās saistās ar reāliem veselības riskiem. “Jo mazāks bērns, to smagāk noritēs slimība,” uzsver mediķe, piebilstot, ka jau šobrīd bērni infekciju dēļ nonāk slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā.

Bērniem šīs infekciju slimības ir īpaši bīstamas, jo vīrusiem veidojas imunitātes atmiņa, skaidro eksperte. Piemēram, saslimstot ar rotavīrusu, cilvēks pirmo reizi to pārslimos smagi, taču pēc tam, parādoties lielākai imunitāte, organisms to “atcerēsies” un slimība noritēs vieglākā formā.

Ņemot vērā šo nepieredzēto pieaugumu infekciju slimību izplatībā, Bērnu slimnīcas mediķe uzsver, ka karstā laikā līdz plkst. 20.00 bērniem nevajadzētu atrasties bērnu ratos vai ārā, jo īpaši pie ezeru vai karjeru piekrastēm. Ļoti būtiska arī ir roku mazgāšana, kā arī dezinfekcija. Tāpat pārtikai jābūt termiski apstrādātai, pirms tā tiek lietota uzturā.

1 komentārs