Azartspēļu regulējums Latvijā: politiskie strīdi kļuvuši tik kvēli, ka tiek piesaukta pat likumsargu iesaistīšanās

8 komentāri

Pēdējo nedēļu laikā atkal lielas politiskās kaislības raisa piedāvājumi būtiski mainīt azartspēļu regulējumu. Šī tēma jutīga bijusi jau izsenis, tostarp arī valdības partiju attiecībās. Strīdi kļuvuši tik kvēli, ka tiek piesaukta pat likumsargu iesaistīšanās.

“Šis ir laikam viens no ilgāk tapušajiem dokumentiem Latvijas vēsturē. Nevienu vien valdību pārdzīvojis,” ainu ieskicē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Lasi vēl: Saeima noraida grozījumus, kas ierobežotu azartspēļu organizēšanu Latvijā

Runa par azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm, kuras valdība vērtēja pirms mēneša. Tās paredzēja daudz jauninājumu spēļu zālēm – starp tiem vecuma ierobežojums palielināts līdz 21 gadam, darba laika ierobežojums, smēķēšanas aizliegums, pienākums katru ienākušu cilvēku reģistrēt, reklāmu ierobežojumi, aizliegt šādām izklaides vietām būt daudzdzīvokļu mājās un tuvāk par 250 metru izglītības iestādēm. Tāpat jābūt aizsegtiem logiem un noformējumam jābūt neitrālam, tādam, kas iekļaujas kopējā pilsētas kultūrvēsturiskajā vidē. Praktiski tas nozīmē – spēļu zāļu ārienē nekādi koši, mirgojoši un līdzīgi elementi.

Diskusijās vairāki viedokļi valdībā gan bija kritiski – visvairāk vietvaru ierobežotajām iespējām pašām lemt, atļaut vai neatļaut savā pašvaldībā atvērt azartspēļu vietas.

“Smagi ierobežojuma aktivitāte. Tā nenes valsti bagātību, tā nes īpašniekiem bagātību, bet iedzīvotājiem nes faktiski tikai postu,” norāda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Valdība nolēma jautājuma izskatīšanu atlikt, lai Finanšu ministrija piedāvājumu varētu uzlabot, tomēr bija arī nepacietīgāki politiķi. Pagājušajā nedēļā izmaiņas azartspēļu regulējumā bija karsts temats Saeimā, kur vairākus priekšlikumus bija iesniegusi Jaunā konservatīvā partija (JKP).

Jaunajiem konservatīvajiem piebalsoja arī vairāki “KPV LV” deputāti. Kā stāsta viens no priekšlikumu autoriem Gatis Eglītis (JKP), pārmaiņu virzības temps valdības gaiteņos esot neapmierinošs. Rosinājumi bija vairāki. Saeimas atbalstu guva priekšlikums nostiprināt likumā pašvaldību tiesības noteikt teritorijas, kur azartspēles aizliegtas. Bija arī drastiskāks priekšlikums – azartspēles pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

“Diemžēl tas tika noraidīts. Tas vēl vienu reizi parāda, ka arī koalīcijā partijām tā ietekme no spēļu zāļu biznesa ir pietiekoši liela,” vērš uzmanību  Eglītis.

Ka jau tas ierasts, lielākie jauno konservatīvo pārmetumi par iešanu azartspēļu lobija pavadā vērsti “Attīstībai/Par!” virzienā. “Politiskie oponenti, kuriem nav citu ko teikt, šādu lietu izmanto regulāri. Vienmēr gribu aicināt norādīt, kur tad ir tie piemēri, kas parāda, ka mūsu iesniegtie priekšlikumi ir kaut kādā veidā stimulētu šī biznesa attīstību. Tie visi ir vērsti uz azartspēļu biznesa sašaurināšanu,” stāsta Saeimas deputāts Juris Pūce (AP).

Kaislības ap azartspēlēm nerima arī šonedēļ. Pēc koalīcijas sanāksmes jauno konservatīvo līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka apsverot iespējo vērsties KNAB. “Tas ir saistībā ar to skandālu, kas ir Austrijā. Lielais azartspēļu uzņēmums “Novomatic” ir, iespējams, ilgstoši kukuļojis augsta līmeņa amatpersonas. Zinām, ka “Novomatic” ir pārstāvēts arī Latvijā,” norāda Eglītis. Viņa pieminētais ‘Novomatic” ir līdzīpašnieks “Fenikss” spēļu zālēm Latvijā. “Sekojiet jaunumiem, būs rīcība no mūsu puses,” sola JKP deputāts.

Atslābums azartspēļu frontē nav gaidāms. Drīzumā valdībā atgriezīsies pirms mēneša izbrāķētas nozares politikas pamatnostādnes.

8 komentāri