Atrasta Lāčplēša kara ordeņa karavīra kapavieta

3 komentāri

Pēc vairākkārtējām neveiksmēm, aizvadītajā nedēļā karavīru meklēšanas vienībai “Leģenda” izdevies atrast ilgi meklētu strēlnieka kapavietu. Rīgā, Kleistu mežā uziets kādas pamests apbedījums un eksperti teju pilnībā pārliecināti – beidzot izdevies atrast 1919. gada Brīvības cīņās kritušā Ludviķa Blaksona mirstīgās atliekas. Viņš ir viens no 2000 Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.

Ludviķis Blaksons vadīja 8. Daugavpils kājnieku pulku. 1919. gada. 3. novembrī Spilves pļavās ar savu vienību apgājis ienaidnieku un piespieda to atkāpties, turklāt ieguva ložmetēju, vēsta pieejamā informācija. Tomēr nākošajā dienā Bolderājas tuvumā, ienaidnieka granātas saplosīts, zaudējis dzīvību. Turpat netālu Kleistu mežā arī apglabāts.

“Es saprotu ka viņiem bijis tas virziens tikt līdz šiem kapiem, kas no šejienes ir 300, 400 metri. Bet viņi nav varējuši līdz tiem kapiem tikt. Vai nu tajos kapos bijusi pretinieku uguns, vai tie kapi bijuši aiz pretinieka, tad ir pieņemts lēmums, visticamāk, viņi te stāvēja uz šī ceļa, tad mēs viņu glabājam šeit,” stāsta karavīru meklēšanas vienības “​Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.

Par varonību Brīvības cīņās, Blaksonam 1924, gadā piešķīra valsts augstāko apbalvojumu – Lāčplēša kara ordeni. Jau starpkaru periodā viņa ģimenei esot piedāvāts karavīra mirstīgās atliekas pārapbedīt Rīgas Brāļu kapos. Tomēr tagad atklājies, tas, visticamāk, izdarīts nav un kapavieta arī nu jau aizmirsta.

“Bija arī ziņas, ka teorētiski viņš varētu būt pārapbedīts Lāčupes vai Rīgas Brāļu kapos, bet tāda apstiprinājuma kapu reģistros vai Brāļu kapu reģistra grāmatā nebija.”

Tādēļ pirms trim gadiem Brāļu kapu komiteja lēma – Blaksona kaps jāatrod.  Piesaistot karavīru meklēšanas vienību “Leģenda”, Kleistu mežs apsekots vairākkārt, tomēr bez panākumiem. Līdz beidzot paveicies –  apbedījums nesen uziets pie nomaļa zemes ceļa.

“Apjoms bija metru desmit, reiz metru bedrīte izrakta, jo viņš bija granātas saplosīts. Viņš bija salikts uz teltenes, ieglabāts un apsegts ar šineli. Savu angļu šineli, ko varēja tajā vietā arī atrast.”

Atrastas arī personīgās mantas – naudas maks ar tā laika monētām, sadzīves priekšmeti. Viss liecina, ka atrastais tiešām ir Brīvības cīņās kritušais Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.

“Var redzēt, ka cilvēks ir cietis no spēcīgas sprādziena iedarbības, ka viņš ir sarauts un stipri saplosīts. Arī skarīt, ka ir šis angļu šinelis, šīs lietas, kas jau bija raksturīgas neatkarības kara cīņu periodam.”

“Tas apbedījuma raksturs ir, ka tās tiešām ir kara laika, vieta sakrīt, persona it kā ir zināma. Tā kā par 90% varētu teikt, ka esam atraduši šī Latvijas armijas karavīra, kurš kritis Brīvības cīņās, apbedījuma vietu.”

Tagad karavīra mirstīgās atliekas pētīs eksperti, kam varētu sekot strēlnieka godināšana, guldot viņu Brāļu kapos: “Tā ordeņa piešķiršana pēc nāves un visa tā cieņa, kas viņam tika tajā laikā izrādīta, mēs domājam, ka viņam būtu pelnīta atdusas vieta Rīgas Brāļu kapos.”

Karavīru pārapbedīšana Rīgas brāļu kapos nemaz nenotiek tik bieži. Pēdējo reizi tas darīts pirms sešiem gadiem, kad Brāļu kapos guldīja latviešu strēlnieku Andreju Kurpnieku. Viņa mirstīgās atliekas Ziemassvētku kauju vietās uzgāja karavīru meklēšanas vienības ”Patriots” dalībnieki.

3 komentāri