Atpūsties vai nedaudz nopelnīt? Vairāki tūkstoši jauniešu visā Latvijā uzsāk valsts organizētu vasaras darbu

1 komentārs

Atpūsties vai tomēr drusku nopelnīt? Dilemma, kas ik vasaru piemeklē vecāko klašu skolēnus. Nodarbinātības valsts aģentūra arī šogad organizēja pieteikšanos un jau pavasarī sāka vest kopā potenciālos darba devējus ar jauniešiem – strādātgribētājiem. Visā Latvijā apstiprinātas 7500 darba vietu, un to skaits solās vēl pieaugt. Kā skolēniem veicas pirmajās darba dienās?

Evu rosāmies aiz letes sākumā gandrīz pat nepamanām. Meitene vitrīnās veikli izkārto smaržīgās smalkmaizītes, ber kārbās cepumus un plauktus virina tik droši, ka nekas neliecina – darbu viņa uzsākusi tikai nupat, pirms nedēļas. “Ar mammu runāju – ko sēdēsi mājās uz kakla, ej strādā!”

Pirmo naudiņu Eva nopelnīja jau pagājušovasar – vispirms veikalā krāmēja preces, bet ar to pietika, lai saprastu, ka veikalā atgriezties vairs negribētu. Drosmīgi zvanīja iecienītajai Jelgavas kafejnīcai, un – veiksmīgi. Pagājušo augustu nostrādāja bistro zonā, šovasar jau konditorejā.

“Pirmo dienu nostrādāju, ierados mājās, “nolūzu” ar visām drēbēm. Pamodos nesapratnē, kāpēc esmu drēbēs. Ļoti grūti nostāvēt visu dienu, bet arī sēdēt būtu grūti. Pie visa var pierast, tikai pirmās dienas īpaši grūti. Kājas sāp, gribas sēdēt, bet apsēsties var tikai pusdienu pārtraukumā,” saka 11. klases skolniece.

Eva dzīvo 20 kilometru attālajā Staļģenē. No viņas ciema līdz darbam Jelgavas centrā nokļūt var ar autobusu, kas pa dienu nekursē, bet rītos un vakaros kā reiz pielāgots strādājošo ritmam: “Man diena sākas ap plkst. 7.30. Neesmu čamma. Man nevajag daudz laika, lai sataisītos. Plkst. 8:10 izeju, ap 9:00 esmu šeit. Vakarā pēc darba uzreiz ir autobuss, šādi.”

Saņemt savu pirmo pašas pelnīto algu – to sajūtu nevar aizmirst. Arī naudas vērtība meitenes acīs augusi. Protams, sapucēties un meitenīgi sevi palutināt gribas tāpat: “Sajūta bija laba. Beidzot pati nopelnījusi, nav jāprasa mammai pieci eiro. Bija savi 360-380 eiro. Varēju darīt, ko vēlos. Pirmais pirkums bija zīmola “Tommy Hilfiger” soma. Tā gribējās! Domāju – ai, ko es zaudēšu!”

Šovasar gan mamma jau pateikusi – komunālie maksājumi, braukšanas eksāmens un, ja to nokārtos, arī degviela – meitenei jāsedz no savas kabatas. Pāri varbūt palikšot 100-150 eiro. Bet pašai savi! Jūniju Eva nostrādās šeit, jūliju – kādā bērnudārzā, bet pirms pašas skolas augustā gan atvilkšot elpu.

“Protams, ka ir žēl. Man gribētos tikai tagad pamosties un iziet pasauļoties, bet darbs man netraucē baudīt vasaru. Tas nav 24 stundas un katru dienu. Kas ir astoņas stundas? Var taču arī nakti nepagulēt. Ja ļoti gribas, var savienot ar kaut ko citu. Man ir nākusi apziņa, ka man arī būs jāmeklē darbs. Izklaides nav prioritāte, un tam ir arī brīvdienas, lai izklaidētos. Viņi taču arī “tusējas” un bauda dzīvi, strādājot par nezin ko,” norāda Eva.

Kafejnīcas un restorāni, šķiet, būtu lieliski piemēroti vasaras darba iespējām, jo tad arī papildspēki vajadzīgi, un skolēni ir brīvi un grib piepelnīties, taču interesanti, ka ēdinātāji iespēju, ka pusi algas maksā valsts, izmanto reti. Vairāk vakanču ir novada domēs, var stādīt puķes, kopt parkus, vai arī strādāt veikalos, ražotnēs un birojos.

Šeit, kafejnīcā, līdz ar Evu ik mēnesi nodarbinās deviņus skolniekus. Gana daudz, bet salīdzinājumam tepat Jelgavas domē – pat 121. Skolēnu vasaras darbu organizē Nodarbinātības valsts aģentūra. Jauniešiem pieredze, darba devējiem – algas subsīdija. Ieguvēji ir visi. Šovasar jau apstiprināts turpat 8000 darba vietu, un to būs vēl.

Eva ir pateicīga par pirmo pakāpienu ceļā uz savu sapņu profesiju: “Es mācos bioloģijas un ķīmijas klasē.. lielākā daļa plāno kļūt par ārstiem. Ļoti vēlos tajā būt. Gribēju strādāt Jelgavas slimnīcā un tālāk būtu grūti izbraukāt. Sapnis kļūt par ārstu… medmāsu, ķirurgu, pat morgā. Interesanti, mierīgi pret to visu izturos.”

1 komentārs