Zviedrijas pieredze: skolas vecuma bērniem-bēgļiem jau no pirmās dienas jāiekļaujas izglītības sistēmā

Pievienot komentāru
Zviedrijas pieredze: skolas vecuma bērniem-bēgļiem jau no pirmās dienas jāiekļaujas izglītības sistēmā
Foto: EPA / LETA

Īstenojot Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas plānu, Latvija pagaidām ir uzņēmusi 47 cilvēkus, taču gaidāms, ka viņu būs krietni vairāk. Tāpēc svarīgs ir jautājums, kā viņus integrēt Latvijas sabiedrībā – daudzas atbildes var mēģināt rast, lūkojoties Zviedrijas pieredzē. Piemēram, ar skolas vecuma bēgļu jauniešiem Zviedrijā strādā īpaši integrācijas treneri un koordinatori. Integrēšanas speciālistu vidū, starp citu, ir arī latvieši.

Zviedrijā bēgļi, ja tā var izteikties, tiek sadalīti pa visām pilsētām un pa visām pašvaldībām. Norčēpingā, kas ir aptuveni divu stundu braucienā no Stokholmas, jautājumi, kas saistīti ar bēgļu integrāciju ir ļoti augstā līmenī. Īpaši, ja runa ir par iekļaušanos izglītības sistēmā.

Kungsgordas vidusskolā Norčēpingā mācās 400 skolēnu. Taču tā nav parasta skola, jo visi audzēkņi, ir patvēruma meklētāji vai bēgļi vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Pārsvarā no Sīrijas, Afganistānas, Irākas, Somālijas vai Eritrejas. Skola strādā pēc valsts izglītības programmas ar nosaukumu Valodas ievads, kas nozīmē – skolotāju darbs ir pēc iespējas ātrāk jauniešiem iemācīt zviedru valodu. Lai pēc kāda laika viņi var iekļauties regulārā zviedru ģimnāzijā.

Šeit par integrācijas treneri strādā arī Karls Bjoršmarks. Zviedrs, kurš 20 gadus dzīvojis Latvijā. Uzkrātā pasniedzēja pieredze un aizraušanās ar dažādiem mākslas projektiem Liepājā, nu noder darbā ar bēgļu jauniešiem. Karls gādā, lai skolēniem būtu pieejamas tādas ārpusstundu nodarbības, kas viņus aizrauj un attīstīta katra talantu. Vai tas būtu futbols, karatē, mūzika vai zīmēšana. Te strādā pēc principa – jo kvalitatīvāka atpūta, jo labākas sekmes.

Lai arī mācību saturs skolā pakārtots valodas apguvei, jaunieši mācās arī citus priekšmetus – matemātiku, ģeogrāfiju. Ne vienmēr gan ir tik viegli.

Audzēkņi, pamanījuši savu skolotāju gaitenī, vēlas parunāties. Rodas sajūta, ka Karlam ir vairāk stundu diennaktī nekā citiem, turklāt robeža starp skolotāju, padomdevēju, treneri un draugu, ir izplūdusi. Daudzi jaunieši uz Zviedriju atbēguši vieni, bez vecākiem. Pa dienu viņi apmeklē skolu, taču par mājvietu viņiem kļūst internāti. Vienā no tiem par beļģu koordinatori strādā arī latviete Baiba.

Ikdienā tiek darīts viss iespējamais. Baiba ar jauniešiem kopā gatavo ēst, ja vajag, palīdz izpildīt mājas darbus. Taču kā stāsta latviete, visvairāk viņiem nepieciešams, lai blakus ir kāds, uz ko paļauties. Baiba ir pārliecināta, ka Zviedrija bēgļu integrācijas jomā iet pareizo ceļu un citām valstīm derētu pasmelties tās pieredzi.

Savukārt Karls, kurš joprojām ir biežs viesis Latvijā, ar nepatīkamu pārsteigumu sekojis līdzi sabiedrības attieksmei pret bēgļiem. Viņš piebilst – katrai tautai pašai jātiek galā ar tajā valdošajiem aizspriedumiem.

Video