Zviedrijas “maigā pieeja” Covid-19 ierobežojumiem: sabiedrība vērā ņem ieteikumus, nevis aizliegumus

Pievienot komentāru
Zviedrijas “maigā pieeja” Covid-19 ierobežojumiem: sabiedrība vērā ņem ieteikumus, nevis aizliegumus
AFP / SCANPIX

Zviedrijā, kur valdība ietur “maigu pieeju” attiecībā uz ierobežojumiem saistībā ar pandēmiju, statistika nebūt nav ļoti pasliktinājusies. Līdz sestdienai Zviedrijā ar koronavīrusu inficējušies nedaudz virs 13 000 cilvēku. Vīruss paņēmis 1400 dzīvību. Kā TV3 Ziņām skaidro latviešu ārste, kura jau 24 gadus strādā un dzīvo Zviedrijā – šīs valsts iedzīvotāji pieraduši ieklausīties padomos un ieteikumos, nevis klausīt striktiem aizliegumiem, kas mēdz izsaukt lielu sabiedrības pretestību.

Atšķirībā no daudzām citām Eiropas un pasaules valstīm Zviedrija globālās koronavīrusa pandēmijas dēļ neieviesa stingru karantīnas režīmu. Valdība gan mudina iedzīvotājus būt atbildīgiem un sniegusi arī oficiālās rekomendācijas, ko aicina ievērot. Varētu pat teikt tā, tas, ko citas valsts ieviesušas kā obligātus noteikumus, piemēram, divu metru distancēšanos vienam no otra, Zviedrija iedzīvotājus uz to mudina.

“Tas ir mīts, ka Zviedrijā dzīve turpinās kā ierasta. Daudzi cilvēki paliek mājās, ceļot neviens neceļo. Virkne biznesu šobrīd ir uz sabrukšanas robežas. Bezdarba līmenis drīzumā dramatiski pieaugs. Ir gana daudz rekomendāciju, kas skar plašu sabiedrības daļu un viņu privātās dzīves. Lai arī Zviedrijā nav izsludināta karantīna, daudz kas no ierastās dzīves sabiedrībai ir liegts,” saka Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde.

Valdība aizliegusi pulcēties vienkopus vairāk nekā 50 cilvēkiem vienkopus. Tomēr tas neattiecas uz privātiem pasākumiem, piemēram, kāzu svinēšanu. Sporta klubi un iepirkšanās centri ir atvērti, lai arī maz apmeklēti. Darba devējus mudina ļaut cilvēkiem strādāt no mājām. Bet studenti un ģimnāzisti mācās attālināti.

“Nav liela atšķirība Zviedrijas un citu valstu pieejā cīņā ar vīrusu. Lielākā atšķirība ir tonī, kādā mēs sabiedrību uzrunājam. Tā vietā, lai mēs teiktu – “Jums ir obligāti jāpaliek mājās, jūs nedrīkstat darīt to un vēl to”, mēs cenšamies cilvēkiem racionāli paskaidrot, kāpēc viņiem nevajadzētu kaut ko darīt, kāds no tā būtu kopējais ieguvums. Mūsu politika ir vērsta uz to, ka cilvēki ir saprātīgi un aptver savas rīcības sekas – mēs mudinām cilvēkus iet svaigā gaisā un sportot, nevis sēdēt mājās pie radio, klausīties ziņas un uztraukties. Tajā pašā laikā norādām, ka nu šobrīd nevajadzētu iet un apskaut savus kaimiņus vai vecvecākus,” pauž Sabiedrības veselības aģentūras vadītājs Jūhans Kārslons.

Neraugoties uz šo maigo epidemioloģisko pieeju, statistikas dati neuzrāda dramatisku atšķirību starp Zviedriju un citām valstīm. Līdz sestdienai šajā Skandināvijas valstī inficējušies 13 000, bet miruši 1400 cilvēku.

Latviete Ilze Zviedrijā dzīvo jau 24 gadus. Viņa Gēteborgā strādā par ģimenes ārsti, dalās ar TV3 Ziņām savos novērojumos: “Es domāju, ka Zviedrijā ir tradīcijas, ka cilvēki ieklausās vairāk uz rekomendācijām, nekā uz liegumiem un stingriem likumiem, es tā domāju. Es uzticos, es uzskatu, ka Zviedrija nav zaudējusi šajā spēlē. Bet pareizās atbildes mums šobrīd nav, to varēsim zināt pēc dažiem mēnešiem, kas darīja pareizi vai kā vajadzēja darīt savādāk.”

Ilze norāda, lai arī Zviedrijas iedzīvotāji ir apmierināti ar valdības pieeju situācijas risināšanā, daļa sabiedrības tomēr prasa striktākus ierobežojumus: “Mēs uzticamies valdībai, mēs uzticamies infektologiem, kas šīs rekomendācijas ir devuši. Protams, ir dalīti viedokļi, jebkur, arī jebkurā ģimenē, jebkurā darba vietā, televīzijās, bet nevienam nav pareizā atbilde.”

Zviedrijas valdība lēmusi, ka tuvāko pāris nedēļu laikā krasi tiks palielināts veikto Covid-19 testu apjoms. Līdzās veselības aprūpes darbiniekiem, testēti tiks, piemēram, policisti un ugunsdzēsēji. Zviedrijas valdība grib panākt, lai nedēļā analīzes tiktu veiktas apmēram 100 000 cilvēku. Līdz šim kopumā izmeklēti 75 000.