Zviedrijā asu iekšpolitisko ķildu dēļ nupat kritusi valdība

1 komentārs
Zviedrijā asu iekšpolitisko ķildu dēļ nupat kritusi valdība
REUTERS/SCANPIX

Latvijas prezidenta Egila Levita vizīte Zviedrijā patlaban norit diezgan nemierīgos politiskajos apstākļos, jo asu iekšpolitisko ķildu dēļ šajā valstī  vēsturiski pirmo reizi nupat pēc neuzticības balsojuma parlamentā kritusi valdība, vēsta TV3 Ziņas.

Neuzticības balsojuma ierosinātāji, galēji kreisā partija, pauda nepatiku pret konkrētiem premjera manevriem mājokļu politikā. Citas partijas vienkārši izmantoja izdevību tikt no viņa vaļā.

“181 par, 109 pret, 51 atturas. Parlaments apstiprina neuzticības izteikšanu premjerministram,” varēja dzirdēt sakām spīkeru.

Levēnam tagad nedēļas laikā jāizšķiras par labu kādai no divām iespējām – jāizsludina ārkārtas vēlēšanas, vai jāatkāpjas un jāveido jauna koalīcija.

Stefans Levēns, Zviedrijas premjerministrs

“Valdībai ir nedēļa laika. Mēs runāsim ar partneriem. Apsvērsim dažādus scenārijus. Lai vai kas notiktu, mana partija ir gatava vadīt valsti. Es vienmēr koncentrējos uz to, kas ir labākais Zviedrijai.”

Abi varianti, protams, ar riskiem. Vēlētāji var mainīt savu izvēli, un Levēna laiks premjera amatā var beigties. Vai arī, ja viņam neizdodas apvienot politiskos spēkus jaunā koalīcijā, opozīcijas partijām paveras iespēja nokļūt pie varas Zviedrijā.

“Tā ir opozīcijas partiju grupa, kas vienkārši grib gāzt valdību – viņiem ir atšķirīgi visi pārējie uzskati, viņiem trūkst gribas un varēšanas piedāvāt alternatīvu valdībai,” pauda Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns.

Parlamentā kreiso partija atbalstīja koalīciju dažādos balsojumos, lai gan tajā neatradās. Izšķirošais jautājums bija Levēna kompromiss ar partneriem par mājokļu īres kontroli. Zviedrijā tiek stingri kontrolētas īres cenas jaunbūvēm, tomēr tas nozīmē, ka jaunu ēku būvniecība nav izdevīga attīstītājiem. Cilvēkiem uz brīvām vietām dzīvokļos jāgaida garās rindās.

Premjers lēma atmest šos noteikumus, tomēr tā arī zaudēja kreiso atbalstu. Situāciju izmantoja galēji labējā partija “Zviedrijas demokrāti”, viņiem pieslējās arī citas mērenās opozīcijas partijas.

Noši Dadgostara, “Kreisās partijas” līdere

“Mums ir sarkanās līnijas. Īres tirgus un augstas īres cenas. Valdība ir zaudējusi mūsu uzticību, un mēs darām ko tādu, kas politikā šobrīd uzskatīts par neparastu – mēs turam savu vārdu.”

Ja notiks jaunas vēlēšanas, tās noritēs gadu pirms paredzētajām – nākamā gada septembrī.
1 komentārs