Zinātniece, kura izvirzīja teoriju par Covid-19 noplūdi no Uhaņas laboratorijas, plāno mainīt vārdu

7 komentāri
Zinātniece, kura izvirzīja teoriju par Covid-19 noplūdi no Uhaņas laboratorijas, plāno mainīt vārdu
AFP/SCANPIX

Trauksmes cēlēja – zinātniece, kura izvirzīja teoriju par to, ka Covid-19 vīruss ir izkļuvis no laboratorijas, – plāno mainīt vārdu un nozust, bet tikai pēc tam, kad būs izdevusi grāmatu.

2020. gada martā Alīna Čana sāka uzdot pati sev jautājumus. Viņa ar saviem draugiem vietnē ”Facebook” apsprieda jauno koronavīrusu, kurš tobrīd sāka izplatīties arī ārpus Ķīnas robežām. Viņasprāt, bija jocīgi, ka cilvēki uzskatīja, ka vīrusa pirmsākumi meklējami pārtikas tirgū, jo kādēļ gan netika atrasti inficēti dzīvnieki. Alīna nespēja saprast, kāpēc neviens nerunā par citām iespējamībām, kas viņai šķita pavisam loģiskas un pašsaprotamas, piemēram, uzliesmojums noticis laboratorijas kļūmes dēļ.

Alīna Čana strādāja gēnu terapijas laboratorijā kādā prestižā izpētes institūtā Kembridžā. Tāpat viņa agrāk strādājusi dažādās laboratorijās un apzinājās, ka tās nav izcilas vietas. Ļoti bieži tieši viņa ir bijusi tā, kura ziņo par laboratoriju neatbilstību prasībām.

”Facebook” diskusija aizsākās pēc tam, kad viens no Alīnas draugiem publicēja vēstuli, kurā pieci vecākie virusologi analizēja Covid-19 uzliesmojuma iespējamos cēloņus. Vēstules autori ļoti rūpīgi bija izpētījuši Covid-19 vīrusa genomu un nespēja atrast nevienu norādi uz to, ka vīruss varētu būt ticis radīts ar konkrētu ar mērķi. Šai vēstulei bija jāizbeidz visas konspirāciju teorijas, bet Čana uzreiz saprata, kur ir problēma. Attaisnojot iespējamību, ka vīruss ir plašas ģenētiskās inženierijas produkts, viņi bija noraidījuši citus, daudz vienkāršākus, scenārijus, piemēram, normāls vīruss, kas ievākts no savvaļā dzīvojošiem sikspārņiem, ja tiktu pārvests uz Uhaņu, pavisam nejauši varētu izkļūt arī ārpus laboratorijas robežām.

Čanas uzskati šobrīd tiek apspriesti ļoti plaši viņas ierakstu ”Twitter” kontā dēļ, kurā daudzkārtīgi viņa “apgāzusi” nesatricināmus zinātniskus argumentus. Daudzi zinātnieki klusībā arī uzskatīja, ka noplūde no laboratorijas ir iespējama, bet tikai tāpēc, ka pasaules sikspārņu vīrusu izpētes centrs atrodas vien astoņas jūdzes no vietas, kur aizsākās viens no pirmajiem Covid-19 uzliesmojumiem.

Šobrīd Čanas ideja ir kļuvusi tik populāra, ka lielākie pasaules mediji to dēvē par konspirāciju teoriju, savukārt ASV prezidents Džo Baidens maijā lika veikt vīrusa izcelsmes izmeklēšanu. Izpēte noslēgsies šā gada vasaras beigās.

”Es uzskatu, ka mans mērķis ir sasniegts. Es tikai vēlējos, lai cilvēki uzsāk izmeklēšanu, uztver šo lietu nopietni. Mans darbs ir pabeigts, un es vēlos atgriezties atpakaļ normālajā dzīvē,” atklāja pati Čana.

Bet tik drīz gan šī Čanas vēlme nepiepildīsies, jo viņai tiek piedāvāts doties ne tikai uz radio, bet arī uz televīzijas pārraidēm, kā arī pavisam nesen Čana parakstīja līgumu par grāmatas izdošanu, kas saistīta ar Covid-19 izcelsmes izmeklēšanu. Bet Čanai tagad nākas stāties pretī sekām, kādas rodas, kad kāds apsūdz Ķīnu vienā no vislielākajiem noziegumiem cilvēces vēsturē. Tāpēc viņa ir nolēmusi pēc grāmatas publicēšanas mainīt savu vārdu un klusībā turpināt zinātnieces karjeru.

Čana daļēji ir ķīniete un daļēji kanādiete, jo dzimusi ir Kanādā, bet uzaugusi Singapūrā, no kurienes arī ir viņas ģimene. Viņa atgriezās Kanādā 16 gadu vecumā un iestājās augstskolā. Ar laiku Čanai nācās izvēlēties, kuras valsts pilsonību paturēt, un nu viņai ir Kanādas pase.

Būtiskākā problēma ir tā, ka šobrīd trūkst pierādījumu laboratorijas noplūdes teorijai. Čanai nav konkrēta redzējuma par to, kā tieši negadījums varētu būt noticis – vai students saslima sikspārņu alā, vai varbūt slepens izmēģinājums inficēt, piemēram peli, nogāja greizi. Lielākoties Čana savā ”Twitter” kontā uzsver pierādījumu neesamību, nevis fokusējas uz atsevišķu to esamību. Viņa izvēlas norādīt uz tām lietām, ko Ķīnas pētnieki nav atklājuši vai izdarījuši, būtiskiem faktiem, kas nav tikuši atklāti pietiekoši laicīgi, inficēto dzīvnieku, kuru tā arī neatrada vai datubāzi, kura vairs nav pieejama publiskai apskatei.

Čana drīz vien pēc Covid-19 izplatīšanās un vēstules publicēšanas atrada veidus, kā atjaunot laboratorijas teoriju, apskatot atšķirības ar SARS, kas arī 2002.gadā izlauzās no laboratorijas, bet nenesa tik milzīgu upuru un inficēto skaitu. Čana apskatīja pašus pirmos Covid-19 gadījumus un atklāja, ka Covid-19 vīrusam nenotiek tika strauja mutācija kā SARS. Viņasprāt, ja Covid-19 tiešām būtu izplatījies no dzīvnieku tirgus, tā genoms parādītu daudz straujākas pielāgošanās pazīmes cilvēka ķermenim. Viņa sagatavoja analītisko materiālu, kas apgalvotu, ka vīruss jau iepriekš ir ticis pielāgots cilvēka organismam un piedāvāja teorijas tam, kāpēc tas būtu bijis nepieciešams. Iespējams, ka tas nepieskatīts izplatījies jau iepriekš kaut kur Ķīnā, vai arī tas audzis laboratorijā, iespējams, vairojies cilvēka šūnās vai transgēnās pelēs, kurām bija cilvēka gēni.

Savā pirmajā ziņojumā par Covid-19 2020. gadā februārī Uhaņas institūts nenorādīja, kādu unikālu vielu – Furin proteāzes enzīmu – daļu ģenētiskās sekvences, kas var būt potenciāli aizdomīga, jo Furin dažkārt tiek apzināti pievienots vīrusiem, lai padarītu tos infekciozākus. Furin proteāzes enzīma četru aminoskābju virkne palīdz vīrusam vieglāk sajaukties ar cilvēka šūnām, un tā nav tikusi atklāta nevienā citā SARS-CoV-2 līdzīgā vīrusā.

Tāpat Čana uzskata, ka ir notikusi ne tikai noplūde no laboratorijas, bet Ķīna to rūpīgi slēpj un necenšas palīdzēt starptautiskajiem pētniekiem, kuri vēlas uzdot izaicinošus jautājumus. Neveiksmei laboratorijā nav nepieciešami daudzi cilvēki, uzskata Čana, un dažādas neveiksmes ir pavisam vienkārši noslēpt un nekad vairs par tām nerunāt. Tāpat Ķīnas policija mēģināja apturēt ārstus no diskusijām par Covid-19. Daži žurnālisti ir tikuši apcietināti par trauksmes celšanu, un Čana uzskata, ka ikvienam, kurš nejauši izlaida Covid-19 vīrusu, būtu pietiekoši daudz iemeslu klusēt, jo pretējā gadījumā tie varētu tikt nogalināti.

7 komentāri