Viesstrādnieku interese par Lielbritāniju būtiski krītas

Pievienot komentāru

Lielbritānijā būtiski mazinājies no jauna iebraukušo strādnieku skaits no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp – Latvijas. Imigrācija sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo 16 gadu laikā, liecina Lielbritānijas Statistikas pārvaldes dati.

Ja iepriekšējos periodos Latviju pameta vairāki tūkstoši cilvēku, tad šī gada pirmajā ceturksnī tie bija 647, otrajā ceturksnī – divas reizes mazāk – 264, savukārt no jūlija līdz septembrim uz Lielbritāniju emigrējuši pēdējos gados vismazākais skaits Latvijas valsts piederīgo – tikai 150, liecina britu Nacionālās Statistikas biroja jaunākie dati.

Līdzīgi kā poļiem un lietuviešiem, arī latviešiem Lielbritānija vairs neesot iekārojams galamērķis, – telefonintervijā LNT Ziņām skaidro Oksfordas universitātes Migrācijas Observatorijas pētnieks Robs Maknīls. “Britu mārciņas vērtība ir tik ļoti kritusies, ka latviešiem vairs nav izdevīgi konvertēt un sūtīt naudu uz mājām. Tāpat esam novērojuši, ka daļa atgriežas savās izcelsmes valstīs, jo arī Latvijā ekonomika ir būtiski uzlabojusies. Trešais iemesls – pieņemtais uzskats, ka “Brexit” dēļ Lielbritānija ir kļuvusi naidīga pret eiropiešu migrantiem. Ceturtkārt, daļu, iespējams, nobiedējusi ar “Brexit” saistītā neskaidrība un prasība iegūt pastāvīgo statusu.”

Lielbritānijas Nodarbinātības konfederācijā (Recruitment&Employment Confederation) LNT Ziņām stāsta – līdz ar austrumeiropiešu, arī latviešu, darbaspēka pieejamības samazināšanos, Lielbritānijā problēmas jau izjūtot virkne industriju – viesmīlība, pārtikas ražošana, lauksaimniecība, loģistika un noliktavas, medicīna un sociālā aprūpe.

”Ir bažas par politiķu izteikumiem, ka pēc “Brexit” jāierobežo mazkvalificētā darbaspēka iebraukšanu no Eiropas Savienības un jāļauj iebraukt tikai augsti izglītotiem. Mēs gribam, lai latvieši un citi eiropieši paliek. Kāpēc? Tāpēc, ka mums vajag ļoti daudz strādnieku tik daudzās jomās. Lai noturētu esošos, daļa britu uzņēmēju sniedz saviem darbiniekiem konsultatīvu palīdzību, kā reģistrēties pastāvīgajām statusam un tad varētu bez bažām paliktu turpināt strādāt un dzīvot Lielbritānijā,” turpina Lielbritānijas Nodarbinātības konfederācijas politikas direktors Toms Hadlijs.

Pastāvīgajam statusam ir obligāti jāpiesakās, lai pēc “Brexit” netiktu izraidīti no Lielbritānijas un varētu saņemt visus sociālekonomiskos labumus. Vēl nesen Latvijas Ārlietu ministrija pauda dziļu satraukumu, ka mūsu tautieši nepietiekamā apjomā pilda prasību.

Jaunākā – novembrī – publicētā statistika rāda – situācija uzlabojas. Oktobrī strauji, par 18 500 palielinājies Latvijas valsts piederīgo skaits, kas piereģistrējušies pastāvīgajam statusam, un kopā tie jau ir 76 000.

Inese Asermane, kas ir Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas jeb Home Office konsultante, bez maksas palīdz mūsu tautiešiem reģistrēties statusam, dodoties pat mājas vizītēs. Taču arvien lielākas problēmas sagādā nelicencētie pakalpojuma sniedzēji, kas nelegāli prasa naudu par palīdzību.

”Londonā kompānijas prasa pat līdz 200 mārciņām par vienu cilvēki. Pagājušajā nedēļā nācās tikties ar klientiem, kuriem viena kompānija paņēma dokumentus, sūtīja pa pastu, bet dokumenti pazuda. Kopā samaksāja 800 mārciņu, bet dokumentu nav, statusa – nav,” piebilst Asermane.

Inesei bažas, ka šie nelegālie pakalpojuma sniedzēji vēl vairāk aktivizēsies nākamgad martā. Tad britu Iekšlietu ministrija beigs apmaksāt nevalstisko organizāciju sniegtās konsultācijas Eiropas Savienības pilsoņiem.