VIDEO: spriedze Anglijā – latviešu imigrantiem neziņa par nākotni

5 komentāri
VIDEO: spriedze Anglijā – latviešu imigrantiem neziņa par nākotni
LNT

Kas notiks ar Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem imigrantiem no Latvijas, ja gadījumā briti nobalsos par izstāšanos no Eiropas Savienības? Latviešu kopienām Anglijā ir daudz neskaidrību, jo referenduma kampaņu viens no dzinējspēkiem ir tieši nepatikas izrādīšana pret iebraucējiem no Austrumeiropas. Turpinot LNT Ziņu speciālreportāžu sēriju no Anglijas pilsētām, šovakar par mūsu tautiešu noskaņojumu tur.

Referendums Anglijā ir ieviesis daudz neskaidrību, cilvēki ir satraukušies par to. Londonas latviešu viesnīcā piecus gadus strādājošā Inese vērtē – referenduma kampaņas, kurās sola likvidēt darbaspēka brīvo kustību no Eiropas Savienības, radījis neveselīgu vidi.

“Protams, ka latviešu kopienā ir neliels satraukums, un daudzi cilvēki iet un taisa savas rezidenta kartes, cenšas nokārtot arī angļu pases, jo Latvijā ir atļauta dubultā pilsonība. Es pati arī par to esmu domājusi, lai nodrošinātu savu palikšanu šeit drošāku,” stāsta Londonā dzīvojošā latviete Ieva Kuplā.

Foto

Citi savukārt steidz vēl pēdējā brīdī pirms referenduma tieši emigrēt no Latvijas uz Lielbritāniju, kamēr spēkā nav stājušies iespējamie iebraukšanas liegumi, par ko tik aktīvi runā eiroskeptiskie politiķi. Šādu pēdējā mirkļa migrāciju novērojusi Laila, kurai Anglijas mazpilsētā Spaldingā pieder savs skaistumkopšanas salons.

“Ne tikai latvieši, bet arī citas tautības cilvēki te turpina braukt, un domāju, ka tas turpināsies, kamēr vēl ir tāda iespēja. To mēs jūtam pēc jauniem klientiem, kas nāk klāt visu laiku,” LNT Ziņām stāsta salona Elegance īpašniece Spaldingā Laila Kalvāne.

Kad austrumeiropiešu imigranti pēc grūtā darba uz angļu laukiem, fermās vai fabrikās sēžas Lailas skaistumkopšanas krēslā vai izmasē sastieptos muskuļus, viens no galvenajiem sarunu tematiem – kā nokārtot pastāvīgā rezidenta karti kā minimālo stabilitātes garantu.

Video

“Tas ir tas bums, kas saistīts ar referendumu. To sāk kārtot cilvēki, kuri šeit nodzīvojuši piecus gadus. Tas vairāk iespaidos saistībā ar medicīniskiem pakalpojumiem. Galvenais, ka nepabīdīs tevi tur kādā garā rindā. Kaut kādas tiesības drusciņ vairāk būs nekā tu dzīvo,” teic Kalvāne.

Turpat Spaldingas pilsētā dzīvojošā uzņēmēja Kristīne Maksimova ar nožēlu secina – daļa iebraucēju sabojājuši Austrumeiropas imigrantu reiz labo tēlu tik ļoti, ka britiem ir vēlme stāties ārā no Eiropas Savienības.

“Ļoti daudzi jau atbrauc šeit un uzreiz grib pabalstus, nestrādājot ne vienu dienu. Kādreiz arī bija, ka atbrauc, iesniedz dokumentus un uzreiz saņem bērnu pabalstus un tā tālāk,” norāda Maksimova.

Referenduma kampaņa, kurā britu politiķi teju vai demonizē Austrumeiropiešus, radījis sekas arī sadzīvē. Briti arvien vairāk, ja ne izrāda naidu, tad atklātu nepatiku pret iebraucējiem gan.

Kaimiņpilsētā Bostonā ir nokaitētākā situācija. Te visstraujākais Austrumeiropiešu skaita pieaugums, sliktākais integrācijas rādītājs visā Lielbritānijā, latviešu, lietuviešu un poļu veikaliņi dzimtajās valodās uz katra stūra, katru nedēļu vietējā prese ziņo Austrumeiropiešu pastrādātajiem noziegumiem.

“Jā, angļiem ir iemesls dusmoties uz austrumeiropiešiem, jo mūs šeit ir vairāk nekā pašu angļu,” –  šādu situāciju Anglijas vidienes pilsētā Bostonā iezīmē fabrikas strādnieks Edgars. Un tik tiešām, pret Eiropas Savienību vērstajās kampaņās Bostona tiek izcelts kā ārkārtas piemērs nekontrolētās migrācijas negatīvajām sekām. Taču Edgars netic, ka referenduma negatīva iznākuma gadījumā visiem liks sakravāt koferus.

“Imigrants tieši Anglijā ir vajadzīgs tieši kā ierocis lauksaimniecībā. Izdarīt visus darbus, ko anglis nedarīs. Izdarīt angļa melno darbu. Viņš jau nezinās, ko darīt. Tad apstāsies visi lauki, brokoļi, kāposti. Kas krāmēs?” vaicā Edgars.

Līdzīgu viedokli turpat Bostonā pauž Mairis un Artūrs, kuri arī strādā pārtikas ražošanā Bostonā.

“Ar tiem angļiem ir tā, ka visi jau saka, ka mēs pie visa esam vainīgi, ka darbu viņiem atņemam. Ja tagad aizsūtīs visus imigrantus prom, nu kas notiks, angļi, pirmkārt, strādāt negribēs, viņi bez mums neko nevarēs izdarīt,” teic Artūrs.

Ja Apvienotā Karaliste tiešām izstāsies no Eiropas Savienības un iebraucēji sāks izjust diskrimināciju un dzīves kvalitātes pasliktināšanos, šiem latviešiem ir galvā jau plāns B.

“Ar džekiem darbā esam apsprieduši to lietu, nu mēs smējāmies par to visu referendumu. Ja izdzīs ārā visus- latviešus, lietuviešus un poļus – nu mēs tā smējāmies darbā, nu tad tiksimies visi Vācijā. A ko citu darīt, ja izdzīs, izdzīs,” teic Mairis.

Liela daļa šeit LNT Ziņu uzrunāto latviešu Anglijā ir pārliecināti, ka viņi neizjutīs negatīvas sekas, ja pat Lielbritānija izstātos no Eiropas Savienības. Viņi šeit dzīvojuši gadiem, un arī maksājuši nodokļus.

Laura, kura emigrēja uz Angliju pirms septiņiem gadiem un te piedzima arī divas meitas, pat nepieļauj iespēju, ka pēc referenduma sāktos runas par Austrumeiropiešu sūtīšanu mājās. Lauras ģimenei arī nemaz nebūtu kur Latvijā atgriezties. Angliju sauc par mājām.

Kā stāsta Bostonas iedzīvotāja Laura, “varu teikt atklāti, ka es nejūtu briesmas, ka mūs varētu izsūtīt ārā no šīs valsts, nav tāda likuma, kas pieļautu izmest ārā no valsts cilvēkus, kuri šeit ir nostrādājuši vairāk nekā piecus gadus. Es nebaidos, ka mēs varētu zaudēt stabilitāti, zaudēt savas, jau var teikt, jaunās mājas”.

Vienīgais aspekts, kas satrauc latviešus,– vai pēc iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānija neliktu būtiskus šķēršļus emigrācijā nopelnītās pensijas pārnešanai uz Latviju.

5 komentāri