VIDEO: no bēgļu pamestajām vestēm Grieķijā top iPad maciņi un pludmales somas

Pievienot komentāru
VIDEO: no bēgļu pamestajām vestēm Grieķijā top iPad maciņi un pludmales somas
LNT

Grieķijas Lesbas, Samosas un Kosas salās šobrīd satraucas, kā samazināt draudošo ekoloģisko katastrofu, ko radījušas vairāk nekā viena miljona bēgļu pamestās glābšanas vestes. Šobrīd tās mētājas brīvā dabā.

Došanās filmēt bēgļu krīzi uz Grieķijas Lesbas salu vēl pirms Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās nozīmētu viegli no gaisa redzēt vairāk nekā simts laivas ar vidēji sešiem tūkstošiem bēgļu un nelegālo imigrantu katru dienu. Tagad Egejas jūrā starp Turciju un grieķu salām no lidmašīnas vienīgais var redzēt krasta apsardzes patruļkuģus, kam nu vairs nākas glābt vien tikai pārdesmit patvēruma meklētājus nedēļā.

Bēgļi un nelegālie imigranti saprot – vairs nav jēgas cilvēku kontrabandistiem maksāt tūkstošiem dolārus par nogādāšanu Grieķijā, jo pēc Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās ir liels risks būt deportētām atpakaļ uz Turciju. Lai arī cilvēku straume ir būtiski mazinājusies, tomēr bēgļu krīzes sekas Grieķijā joprojām ir nopietnas.

Šis milzīgais kalns ar glābšanas vestēm ir kā spēcīgs apliecinājums, cik vērienīga ir bēgļu krīze. Tranzītā cauri Lesbas salai vien devušies 800 tūkstoši patvēruma meklētāju, un gandrīz tieši tikpat daudz glābšanas vestes tika nomestas piekrastē. Katrai no šīm glābšanas vestēm ir ne tikai savs stresa pilnais stāsts par nokļūšanu pāri Egejas jūrai šeit uz Lesbas salu, bet visas kopā tās veido lielu ekoloģisko problēmu.

Video

Tā kā glābšanas vestes ir sintētiskie polimēri, bija risks, ka pēc šķiedru sadalīšanās tās nonāktu jūrā pie zivīm un putniem. Tāpat tās piesārņotu aizsargājamos dabas liegumus. Arī pludmales bija piekrautas ar vestēm un caurdurtām gumijas laivām tik ļoti, ka nebūtu iespējams uzsākt jauno tūrisma sezonu.

“Mums bija vēlme uz salas izveidot speciālu rūpnīcu, kurā likvidētu šos bēgļu krīzes atkritumus, taču Eiropas Savienība noraidīja mūsu pieteikumu un finansējumu neiedeva. Palikām atkal vieni ar problēmu. Esam jau kārtējo reizi vīlušies Eiropas Savienībā, jo viņi mums nepalīdzēja arī pat bēgļu krīzes karstākajā laikā,” norāda Lesbas salas administrācijas vadītājs Spiridons Galinos.

Bēgļu vestu apjoms tik liels, ka fiziski nekur citur tās nav iespējams pārvietot, un nu jau gadu nav arī nekāda cita risinājuma. Arī bēgļu laivas un kuteri kā spoku kuģi stāv lauka vidū. Tagad tie ir brīvā dabā savesti vienkopus un pamesti zem klajas debess.

“Izgāztuves ir galīgi pārpildītas ar glābšanas vestēm, kas kļuvusi par bumbu ar laika degli, draudot ar pamatīgām vides problēmām. Gandrīz miljons vestes vienā salā, 55 tūkstoši citā salā. Tās ir daudzas tonnas, ļoti daudzas tonnas atkritumu,” sociālā uzņēmuma Odyssea līdzdibinātājs Frens Vargus.

Frens kopā ar domubiedriem nolēma rīkoties un izveidoja eksperimentālu uzņēmumu, kurā mēģina bēgļu krīzes atkritumiem dot otro dzīvību.

Bēgļu laivas gumija pārvērsta pierakstu blokā, tāpat arī dienasgrāmatā ar simbolisku uzrakstu – jauns stāsts, ko stāstīt -, bēgļu laivas pārvērstas arī naudas makā, bet glābšanas vestes – iPad maciņā, pludmales iepirkuma somā, kā arī daudzos citos produktos, tostarp – siksniņā sunim.

Tiek izmantoti maksimāli visi elementi no vestēm, lai mazāk atgriezumu atkritumos. Šobrīd šī bezpeļņas grupa sagriež gabalos, pāršuj un pārlīmē glābšanas vestes vēl tikai prototipus. Pēc tam ir mērķis atrast lielu sponsoru, kas tam visam piešķirs industriālu vērienu, jo kopumā uz visām grieķu salām ir vairāk nekā miljons glābšanas vestu.

“Šī ir tikai pirmā iniciatīva, jo ir vēl daudz citu atkritumu no bēgļu krīzes, ko redzam izgāztuvēs un uz laukiem. Ideja ir radīt pārstrādes ražotnes uz grieķu salām, kur vietējie iedzīvotāji un arī paši bēgļi varēs iegūt darbu, tādējādi uzlabojot arī Grieķijas bēdīgo ekonomisko situāciju,” norāda sociālā uzņēmuma Odyssea līdzdibinātājs Džejs Maksis.

“Bēgļu pieņemšana darbā šobrīd ir aizliegta Grieķijā, bet mēs ar šo projektu radīsim būsim radījuši izņēmumu, jo bēgļu krīzes risināšanā iesaistās paši bēgļi. Tāpat vēlamies nodarbināt bezpajumtniekus,” stāsta Frens Vargus.

Šie grieķi uzskata – pircēji atradīsies, lai arī cenas nav zemas. Piemēram, šai mugursomai veidotai no bēgļu gumijas laivas sākuma cena ir 100 eiro. Viņiem gan netraucējot fakts, ka bizness būs veidots arī no vestēm, kuras iepriekš mugurā bija nu jau noslīkušajiem bēgļiem un migrantiem.

“Tā ir arī cita vērtība – vēlme cīnīties par izdzīvošanu. Kad vecāki liek bērnu laivā, viņi ne tikai riskē ar dzīvību, bet parāda, ka vēlas cīnīties. Tas var būt simbols cerībai, cerībai par labāku dzīvi,” uzskata Džejs Maksis.

Ļoti daudzas vestes nemaz nevar saukt par glābšanas vestēm, jo to lietotāji Egejas jūrā ceļā uz Eiropu noslīka. Ciniski biznesmeņi Turcijā apjauta, ka bēgļu krīze var būt ļoti ienesīgs bizness, tamdēļ masveidā sāka ražot vestes, ko patvēruma meklētājiem uzdeva, kā viņu dzīvību glābjošas. Patiesībā, tās bija ražotas no lētiem un glābšanas funkcijām neatbilstošiem izejmateriāliem.

Par to pārliecinājušies šie grieķi, kuri ikdienā tagad pēta šo vestu saturu un sastāvu, pirms tagad eksperimentālā veidā pārveido citos priekšmetos. Šobrīd gan ar ieceri uz katras no bēgļu krīzes skartās grieķu salas izveidot pārstrādes radošos cehus neveicas.

“Pilnīgs šoks, īsts šoks ir redzēt, ka salu, ko mīli, šīs vestes ir pārvērtušas oranžā un dzeltenā krāsā,” teic Džejs Maksis.

Uzrunātie sponsori tikai uzteic, cik oriģināla ideja ir vestes pārveidot un pārdot, bet naudu dot idejai neviens nevēlas. Bēgļu krīzes atkritumi turpina apdraudēt grieķu salu ekosistēmu.

Foto