VDD sabiedrību informējis par sešiem kriminālprocesiem saistībā ar spiegošanu Krievijas labā

6 komentāri
VDD sabiedrību informējis par sešiem kriminālprocesiem saistībā ar spiegošanu Krievijas labā
PA IMAGES / SCANPIX

Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim kopumā sabiedrību informējis par sešiem kriminālprocesiem, kas saistīti ar spiegošanu un palīdzību Krievijas labā, atklāja VDD.

Līdz šim VDD ir informējis sabiedrību par pieciem dienesta lietvedībā esošiem kriminālprocesiem, kas sākti saistībā ar aizdomām par spiegošanu.

No publiski izskanējušajiem pieciem kriminālprocesiem pašlaik divos ir stājies spēkā notiesājošs spriedums. Alūksnes iedzīvotājam Jurijam Stilvem par spiegošanu Krievijas specdienesta labā tika piespriesta trīs gadu nosacīta brīvības atņemšana ar pārbaudes laiku uz trim gadiem un sešiem mēnešiem, bet bijušajam VAS “Latvijas dzelzceļš” darbiniekam Aleksandram Krasnopjorovam par spiegošanu Krievijas militārās izlūkošanas uzdevumā tika piespriests cietumsods uz trim gadiem un diviem mēnešiem.

Savukārt divos VDD sāktajos kriminālprocesos turpinās iztiesāšana.

Tāpat VDD līdz šim ir informējis sabiedrību par vienu kriminālprocesu, kas sākts saskaņā ar Krimināllikuma pantu par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Minētais kriminālprocess ir nodots prokuratūrai apsūdzības celšanai.

VDD norādīja, ka dienests publiski nevar izpaust informāciju par visām saistībā ar aizdomām par spiegošanu dienesta redzeslokā nonākušām personām vai to skaitu.

Veicot identificēto personu darbību izpēti, VDD savā rīcībā iegūst informāciju par ārvalsts specdienesta interesēm, metodēm u.tml., vienlaikus kontrolējot, lai identificētā persona nevar kaitēt Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Jau ziņots, ka jaunākā spiegošanas lieta saistīta ar Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu (S).

Ādamsons jūnijā tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli ir piemērojusi apcietinājumu. Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu Krievijas pilsonim, bijušajam VDK darbiniekam Genādijam Silonovam.

TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka Ādamsona lietā apcietinājumā varētu būt nonācis arī kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks un bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis.

VDD līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9.jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret 13.Saeimas deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai. Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu, un ir sākta iegūto materiālu analīze.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

6 komentāri