Valdība lems par 50 000 eiro piešķiršanu Horvātijai zemestrīces radīto seku novēršanai

15 komentāri
Valdība lems par 50 000 eiro piešķiršanu Horvātijai zemestrīces radīto seku novēršanai
AFP/SCANPIX

Valdība 21.decembrī lems par finansiāla atbalsta 50 000 eiro apmērā sniegšanu Horvātijai zemestrīces radīto seko novēršanai, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība.

Kā norādīts Ārlietu ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta anotācijā, Horvātija ir nonākusi sarežģītā situācijā, jo vienlaikus ar Covid-19 pandēmijas radīto krīzi, jārisina vairāku dabas katastrofu radītās sekas.

ĀM atzīmēja, ka pagājušā gada 29.decembrī Horvātijas reģionu Sisak-Moslavina skāra 6,4 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā miruši septiņi cilvēki, bet vairāk nekā 28 cilvēki ir smagi ievainoti. Tāpat nodarīti apjomīgi zaudējumi infrastruktūrai, kā arī dzīvojamajām ēkām un izglītības iestādēm. Apgrūtināta ir arī autotransporta kustība uz visiem reģiona autoceļiem.

ĀM skaidroja, ka nepieciešams nodrošināt 1000 līdz 1500 pagaidu mobilās mājvietas cietušajiem iedzīvotājiem. Savukārt simtiem cietušie un bez pajumtes palikušie evakuēti uz skolu un militārajām telpām, bez izredzēm atgriezties mājvietās tuvākajā laikā, vai vispār.

Arī šogad, laikā no 1.janvāra līdz 10.janvārim, vairāki spēcīgi triju līdz piecu magnitūdas stipri zemestrīces pēcgrūdieni skāra Horvātijas reģionu Sisak-Moslavina. Pēc 2020.gada 29.decembra zemestrīces, ar Covid-19 saslimušie pārvesti no vietējām slimnīcām uz galvaspilsētu Zagrebu. ĀM norādīja, ka nepieciešama pārtikas, ūdens un higiēnas kompleksu nodrošināšana ievainotajiem un bez pajumtes palikušajiem. Atbilstoša palīdzības sniegšana ir īpaši būtiska, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izplatību.

ĀM arīdzan atgādināja, ka pagājušā gada 22.martā Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu satricināja 5,5 magnitūdas stipra zemestrīce, radot smagus bojājumus pilsētas kultūrvēsturiskajam mantojumam. Vairāki desmiti cilvēku tika smagi ievainoti, savukārt 30 000 iedzīvotāju palika bez pajumtes. Tika nodarīti nopietni bojājumi vēsturiskajām ēkām, kas klasificētas kā kultūras mantojums, kā arī dzīvojamajām ēkām un infrastruktūrai. Kopumā tika bojātas 26 000 ēkas. ĀM lēsa, ka šīs zemestrīces radītie kopējie tiešie zaudējumi bija 11 572 586 387 eiro.

Rīkojuma projekta anotācijā rakstīts, ka līdz šim Horvātija jau saņēmusi materiālu atbalstu no Slovēnijas, Itālijas, Austrijas, Čehijas, Rumānijas, Bulgārijas, Slovākijas, Ungārijas, Grieķijas, Francijas Portugāles, Turcijas, Lietuvas, Zviedrijas, Vācijas un Somijas.

Ņemot vērā pandēmijas izplatību, pārvietošanās ierobežojumus un attālumus, Horvātijas valdība patlaban lūgusi valstis sniegt finansiālu palīdzību, kas iespējama veicot maksājumu oficiāli norādītā Horvātijas Nacionālās bankas Valsts kases kontā. 4.janvārī ĀM saņēmusi Horvātijas puses lūgumu sniegt tieši finansiālu palīdzību.

“Izvērtējot iespējas un Covid-19 pandēmijas ietekmi, ĀM ieskatā efektīvākā palīdzības sniegšanas forma būtu finanšu pārskaitījuma 50 000 eiro apmērā veikšana. Projekta mērķis ir nekavējoši atbalstīt zemestrīcē cietušos Horvātijas iedzīvotājus, kurus skārušas zemestrīces radītās sekas,” rakstīts rīkojuma projekta anotācijā.

ĀM atzīmēja, ka Horvātija ir svarīga sadarbības partnere Eiropas Savienībā, NATO, kā arī starptautiskajās organizācijās. Horvātijas karavīri, stiprinot reģiona drošību un noturību, piedalās ASV vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Polijā. ĀM ieskatā solidaritātes un atbalsta sniegšana Horvātijai šajā sarežģītajā situācijā uzskatāma par būtisku.