Vai Zviedrija būs ”uzvarējusi” vīrusu, to neierobežojot? Stokholmā tuvākajā laikā tiks sasniegta ”pūļa imunitāte” pret Covid-19

85 komentāri
Vai Zviedrija būs ”uzvarējusi” vīrusu, to neierobežojot? Stokholmā tuvākajā laikā tiks sasniegta ”pūļa imunitāte” pret Covid-19
EP / SCANPIX

Laikā, kad neskaitāmas valstis visā pasaulē izziņoja ārkārtējo situāciju un dažādus ierobežojumus, Zviedrija izvēlējās ļaut cilvēkiem turpināt ierastās ikdienas gaitas, aizsargājot vien riska grupas un vecākus cilvēkus, izvirzot teoriju, ka lielākajai daļai sabiedrības vīruss jāizslimo, lai valstī rastos ”pūļa imunitāte”. Nu Zviedrijas galvenais epidemiologs ir paziņojis, ka Stokhlomā tuvākajā laikā jau būs sasniegta ”pūļa imunitāte” – ziņo CNBC.

JAUNĀKĀS ZIŅAS –  Zviedrija atsauc paziņojumu par ”pūļa imunitāti”; ”Covid-19” saslimšanu skaits valstī negaidīti uzņem apgriezienus

Kamēr kaimiņvalstis, koronavīrusa pandēmijai plūstot caur Eiropu, slēdza robežas, skolas, bārus un uzņēmumus, Zviedrija izvēlējās ”iet pret straumi”, saglabājot sabiedrisko dzīvi pēc iespējas neierobežotu.

Valsts stratēģija – atļaut vīrusam izplatīties, lai veidotu imunitāti starp iedzīvotājiem, – pēc vīrusa izslimošanas organismā kādu laiku saglabājas antivielas, kas izslēdz atkārtotu saslimšanu.

Tā vietā, lai izolētu un ierobežotu visus, Zviedrijā tika lemts aizsargāt riska grupas, bet pārējiem ļaut dzīvot ierasto ikdienas dzīvi.

Daži veselības eksperti šo pieeju salīdzināja ar krievu ruletes spēlēšanu ar sabiedrības veselību.

Bet nu valsts galvenais epidemiologs paziņojis, ka stratēģija darbojas un ”pūļa imunitāti” galvaspilsēta Stokholma varētu sasniegt tuvāko nedēļu laikā.

Pūļa imunitāte iedzīvotāju vidū, ko parasti panāk ar vakcināciju, tiek sasniegta, kad aptuveni 60% iedzīvotāju tiek uzskatīti par imūniem.

Tiesa, risku rada fakts, ka vēl nav skaidrs, vai imunitāte, kura iegūta, izslimojot ”Covid-19”, strādā ilgstoši un ar laiku nezūd, kas nozīmētu, ka ir iespēja inficēties atkārtoti.

Kā paziņojis Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnels, jau 20% Stokholmas iedzīvotāju ir imūni pret vīrusu un pēc dažām nedēļām imunitāti dabīgā ceļā, izslimojot vīrusu vieglā formā, būs ieguvusi lielākā daļa galvaspilsētas.

”Mēs uzskatām, ka tas ir iemesls, kāpēc mēs redzam saslimšanas gadījumu kritumu, neņemot vērā to, ka pārbaudes notiek arvien vairāk un vairāk,” skaidro eksperts.

Lielākā daļa no Zviedrijā apstiprinātajiem 15 322 saslimšanas gadījumiem ir fiksēti Stokholmā un tās apkārtnē, ar ļoti nelielu vīrusa sastopamību pārējā Zviedrijā.

Saslimšanas gadījumu skaits Zviedrijā ir gandrīz divreiz lielāks nekā kaimiņos esošajā Dānijā (tajā fiksēti 8108 saslimšanas gadījumi un ziņots par 370 nāves gadījumiem) un Somijā (nedaudz vairāk kā 4000 saslimšanas un 141 nāves gadījumu), kurās tika noteikti stingri ierobežojošie pasākumi.

Tā kā šo valstu iedzīvotāju skaits ir aptuveni 5 miljoni, kas ir apmēram puse Zviedrijas, saslimšanas rādītāji ir aptuveni vienādi.

Tomēr Zviedrijā nāves gadījumu skaits ir daudz lielāks. Tas šobrīd ir 1937, salīdzinot ar Dānijas 370 un Somijas 141 nāves gadījumam.

Tegnels atzinis, ka visbēdīgākā situācija valda Zviedrijas aprūpes namos vecākiem cilvēkiem, kuros vairākums cilvēku ir miruši no koronavīrusa.

”Vairāk nekā puse mirušo cilvēku ir dzīvojuši veco ļaužu aprūpes mājās,” Tegnels sacījis, piebilstot, ka viņš un Sabiedrības veselības aģentūra ”joprojām ir ļoti noraizējušies par vecāka gadagājuma cilvēkiem”.

“Tā ir grupa, kuru mums jāaizsargā,” viņš paziņojis, piebilstot, ka Sabiedrības veselības aģentūra aktīvi strādā, lai redzētu, kādus uzlabojumus varētu veikt, lai mazinātu riska faktorus vecākajā vecuma grupā.

Tegnels paziņojis, ka drīz tiks publicēti vairāki pētījumi, lai parādītu infekcijas un atveseļošanās (un, cerams) imunitātes pret vīrusu, apmēru. Dati liecina, ka Stokholmā infekcijas ”pīķis” jau ir pārdzīvots.