Vai Ķīnas raustīšana “aiz ūsām” atspēlēsies? Lietuvā trešdien viesojas Taivānas delegācija

0 Komentāru
Vai Ķīnas raustīšana “aiz ūsām” atspēlēsies? Lietuvā trešdien viesojas Taivānas delegācija
AP/SCANPIX

Ķīnas neatzītās Taivānas pārstāvji un uzņēmēji, kopā vairāki desmiti cilvēku, šodien, 27. oktobrī, ierodas mūsu kaimiņvalstī. Pekina jau iepriekš brīdinājusi, ka biedrošanās ar Taivānu Lietuvai var dārgi maksāt.

Lietuva jau ilgāku laiku atsvešinās no forumiem un dažādiem darījumiem ar Ķīnu, taču šodien līdz ar Taivānas pārstāvniecības ierašanos Viļņā oficiāli iezīmējas salīdzinoši liels saspīlējuma punkts.

Turklāt paralēli materializējas solījums atvērt Lietuvas galvaspilsētā Taivānas biroju, kas uzturēs biznesa saites ar Āzijas nāciju. Svarīgi, ka šis birojs nesīs Taivānas nosaukumu, nevis kā agrāk pieņemts, nekaitinot Pekinu, to dēvēt par “Taibejas” pārstāvniecību. Tā, diplomātiskā ceļā, netiek atzītas Taivānas pretenzijas uz neatkarību. Citviet pasaulē Taivānas pārstāvniecības darbojas galvaspilsētas Taibejas vārdā, jo ir panākta starptautiska vienprātība, ka nosaukums nav pretrunā ar “vienas Ķīnas” politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti, vēsta tv3.lt.

Lietuvas politiķi neskaitāmas reizes atgādinājuši, ka šodienas vizīte Viļņā ir tikai, lai papildinātu sadarbību loku uzņēmējdarbībā. Pekinai gan tā nešķiet. Jau iepriekš Ķīna uz pārrunām atsauca vēstnieku no Lietuvas un brīdināja mūsu kaimiņu par atbalstu Taivānai. Arī Lietuvas vēstniece septembrī ieradās mājās no Pekinas.

Taivāna savu pārstāvniecību Viļņā cer atvērt līdz gada beigām. Lietuvas ekonomikas ministre Aušrine Armonaite apstiprina, ka Viļņa biroju Taivānā plāno vērt vaļā nākamā gada sākumā.

Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova stāstīja, ka, neraugoties uz to, ka Taivānas delegācija uz Lietuvu devusies skaitliski mazākā sastāvā nekā Taivānas biznesa delegācija pabija Slovākijā un Čehijā, tomēr vizīte uz Lietuvu piesaista daudz lielāku uzmanību, ņemot vērā kontekstu – Lietuvas izstāšanos no Ķīnas Centrālās un Austrumeiropas sadarbības platformas formātu “16+1”, pametot to, kā arī attiecību padziļināšana ar Taivānu un tās pārstāvniecības atvēršanu galvaspilsētas Taibejas vārdā.

Viņa teica, ka lietuviešiem ir interese par sadarbību ar Taivānu augsto tehnoloģiju jomā. Agrāk “16+1” formāts Baltijas valstu optimistiskajā skatījumā bija platforma to sadarbībai ar Ķīnu, taču realitātē šī sadarbība ar Ķīnu ir minimāli “izkustējusies no vietas”. Transatlantisko notikumu kontekstā pieaug Ķīnas loma Eiroatlantiskajā telpā, tāpēc Lietuva šo ideju projicējusi uz Austrumāzijas attīstītajām demokrātijām, par ko liecina Lietuvas vēstniecības atvēršana Seulā, dziļāka sadarbība ar Singapūru un Taivānu. Lietuva šādā veidā plāno uz, tā teikt, “politiska viļņa” ar Taivānas starpniecību attaisnot nepiepildītās cerības, ko likusi uz Ķīnu iepriekš – Lietuvas preču eksporta palielināšana uz Austrumāziju un tiešo investīciju piesaisti augstajās tehnoloģijās.

Lietuvas lēmumus lielā mērā diktējusi arī iekšpolitiskā situācija, esošās valdības vērtībpolitika un pozīcija attiecībā pret Ķīnu. Vienlaikus Bērziņa-Čerenkova teica – neizskatās, ka Igaunija un Latvija sekotu Lietuvas piemēram. Tomēr arī abas pārējās Baltijas valstis diversificē savu Ķīnas politiku ar to rīcībā esošajiem mehānismiem, investīciju skrīningu, pārdomātu dalības apmēra samazināšanu “16+1” formātā.

Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja

“Vai tas kaut ko nozīmē Latvijai? Latvija galu galā šo “deju” jau ir dejojusi. Mēs tos Lietuvas veiktos soļus labi zinām. No 1992.-1994. gadam faktiski pie mums bija Taivānas vēstniecība un tad lielā mērā arī Eiropas partneru, transatlantiskā kursa un vēlmes iekļauties Rietumu pasaules struktūrā dēļ Latvija šo politiku mainīja. Jau 1994. gadā Māra Gaiļa valdībā  īstenojot normalizāciju ar lielo Ķīnu un pieņemot vienas Ķīnas pozīciju tādā veidā, kā to redz Eiropas Savienība un Rietumu partneri. Tāpēc šaubos, ka Latvija ietu šo ceļu vēlreiz. Bet tas, ka Latvija šajā situācijā sēž un domā, kā iegūt, tas ir diezgan loģiski. No vienas puses, protams, Taivāna ir gatava iesaistīties un palielināt savu klātbūtni un solījumus kaut kādā veidā saldināt ar kādiem izdevīgiem piedāvājumiem, bet, no otras puses, arī lielā Ķīna, Ķīnas Tautas Republika, redzot tās zūdošo šarmu reģionā, arī varētu būt gatava izrādīt kādu īpašu politisko gribu un vēlību, lai šī pozīcija netiktu zaudēta. Pie kā tas varētu novest, vēl īsti līdz galam skaidrs nav.”

Taivānas delegācijas vizītes laikā Lietuva un Taivāna plāno parakstīt sešus memorandus, kuru mērķis ir stiprināt sadarbību pusvadītāju, dzīvības zinātņu, biotehnoloģiju, lāzeru un satelītu tehnoloģiju, kristālu pētniecības un finanšu jomās. Pirms ierašanās Lietuvā Taivānas delegācija vairāk nekā 60 cilvēku sastāvā apmeklēja arī Čehiju un Slovākiju.

Lietuvas sabiedriskais medijs kopš strīda sākuma aptaujājis virkni eksportējošo uzņēmumu – tirdzniecības saites ar Ķīnu ir nepārprotami ietekmētas – uz slikto pusi. Lietuvas uzņēmēji atzīst – attiecīgās nesaskaņas būtiski apgrūtinājušas viņu sadarbību ar Ķīnu, bet valdība cer, ka ciešākas ekonomiskās saites ar Taivānu šos zaudējumus ar laiku varētu atsvērt.

Kā uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre, pašlaik, kad Covid-19 pandēmijas un krasā energoresursu cenu kāpuma dēļ izjukušas globālās piegāžu ķēdes, Lietuvai ir svarīgi nodrošināt nepieciešamo ražojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk vai ražot tos pašai. Vaicāta, vai būtu reāli Lietuvā atklāt, piemēram, pusvadītāju ražošanu, ar ko izslavēta Taivāna, Armonaite atbildējusi, ka “reālas ir visas iespējas – arī šī”, bet šai virzienā vēl būtu jāpaveic ne mazums mājasdarbu. Lietuvu interesē arī eksports uz Taivānu, jo tieši eksports veido 80% valsts iekšzemes kopprodukta.

Lasi vēl:

0 Komentāru