Vai ES un Krievijas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem?

1 komentārs
Vai ES un Krievijas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem?
AFP / SCANPIX

Rietumos pēc Kremļa opozicionāra Aleksija Navaļnija ieslodzīšanas attiecību ar Krieviju atrašanos raksturo kā vienu no zemākajiem punktiem. TV3 ziņas meklēja atbildi uz jautājumu, vai tiešām, turpinoties represijām, ir pamats domāt par būtiskām izmaiņām Eiropas Savienības politikā un attieksmē pret Kremli.

“Amerika ir atgriezusies! Diplomātija ir atgriezusies mūsu ārpolitikas centrā!” – ar šādu vēstījumu vakar klajā nāca ASV jaunais prezidents Džo Baidens, paužot ASV apņemšanos spēlēt lielāku lomu starptautiskajā arēnā nekā iepriekšējos gados.

“Beigušās dienas, kad ASV piekāpās Krievijas agresijas priekšā saistībā ar iejaukšanos mūsu vēlēšanās, kiberuzbrukumiem un savu pilsoņu indēšanu,” pauda Baidens.

Viņš uzsvēra, ka šonedēļ ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs nekavējoties jāatbrīvo. Arī Eiropas Savienības (ES) valstis šajās dienās pauž bažas un nosodījumu par notiekošo Krievijā.

“Lēmums notiesāt Navaļniju, tāpēc, ka viņš nav ievērojis nosacījumus Krievijā, kamēr ārstējas Berlīnē, pauž sava veida ironiju un necieņu ne tikai viņam, bet arī pārējai pasaulei. Tā ir milzīga kļūda, pat Krievijas stabilitātei šodien,” uzskata Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Vienlaikus Makrons pauda, ka atbalsta dialoga turpināšanu ar Krieviju. Šodien Maskavā bija ieradies ES augstais pārstāvis ārlietās, lai tiktos ar Kremļa galveno diplomātu. Navaļnijs bija sarunas centrālā tēma, taču Maskavas pozīcija paliek nemainīga, ka pārējai pasaule nav ko iejaukties Krievijas iekšējās lietās.

Lasi vēl: Krievija par piedalīšanos Navaļnija atbalsta akcijās izraida ES diplomātus

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žozeps Borreljs

“Mana vizīte sakrīt ar laiku, kad notiesāts Aleksejs Navaļnijs un arestēti tūkstošiem demonstrētāju. Es paudu ministram Lavrovam dziļas bažas, aicināju atbrīvot Navaļniju un sākt neatkarīgu izmeklēšanu par viņa saindēšanu. (..) Neviens ārsts, nedz krievu, nedz vācu civilais ārsts nav atklājis to vielu, kas it kā bijusi viņa ķermenī. To atklāja vācu militārie ārsti, un tas pasaka daudz.”

ES pārstāvis paudis, ka šis ir viens no zemākajiem punktiem bloka attiecībās ar Kremli.

“ES un Krievija savā zemākajā punktā ir jau pietiekoši ilgstošu laiku. Mēs varam runāt par 2014.gadu pēc Krimas aneksijas,” teica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Vai pamats runāt par kādām kardinālām izmaiņām Eiropas attieksmē un politikā pret Kremli, eksperts pagaidām vēl ir piesardzīgs.

“Zināma politika jau ir, bet tajā pašā laikā jāatceras, ka mēs esam 27 valstis. To, ko Kisindžers uzdeva pirms 40 gadiem , kāds ir telefons, uz kuru man jāzvana, lai aprunātos par kopējo Eiropas ārējo politiku, joprojām ir aktuāls,” sprieda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.

Sprūds gan norāda, ka kopīga Eiropas ievirze par notiekošo Krievijā ir iespējama.

Par aktualitātēm ārpus valsts robežām šodien apspriedās ar Latvijas augstākās amatpersonas tā sauktajā ārpolitikas piecinieka formātā, kurā ir Valsts prezidents, premjers, Saimeas priekšsēdētāja, ārlietu ministrs un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs. Ierasti pēc šīm sanāksmēm komentāri netiek sniegti, taču pirms tikšanās Valsts prezidents TV3 ziņām uzsvēra, ka Baltijas valstis Eiropas līmenī sagaida stingrākas un mērķētākas sankcijas pret Kremli.

“Eiropas Savienībai ir jābūt ticamai. Ticamai pasaulē, ticamai Krievijā, ticamai visās nedemokrātiskās valstīs. Šāda veida politisks atbalsts, kas ir solidaritātes izrādīšana, atbilst Eiropas principiem un Eiropas garam. Pie tā mums būtu jāpieturas,” apliecināja Valsts prezidents Egils Levits.

Kā reaģēt uz notiekošo Krievijā, pēc dažām nedēļa spriedīs Eiropas Savienības ārlietu ministri.

1 komentārs