Komentāri

Galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) ievēlēšana Bundestāgā izraisījusi protestus un lielas sabiedrības daļas sašutumu.

Dažas stundas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas partija gan sākusi šķelties, – viena no tās līderēm paziņoja, ka “Alternatīva Vācijai” frakcijā Bundestāgā nestrādās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Labējie radikāļi “Alternatīva Vācijai” Bundestāgā ievēlēti pirmo reizi un būs trešā lielākā frakcija. Nacionālisti Vācijas parlamentā nav bijuši pārstāvēti kopš 1949. gada. Analītiķi norāda, ka ekstrēmisti atņēmuši balsis Merkeles blokam, mazākā mērā – arī sociāldemokrātiem, turklāt mobilizējuši lielu skaitu iedzīvotāju, kas iepriekš nav vēlējuši.

Sagaidāms, ka partijas līderi tagad jau no parlamenta tribīnes propagandēs ne tikai par musulmaņu noziedzību un terorismu, bet arī par vācu karavīru sasniegumiem Otrajā pasaules karā.

Jau tūlīt pēc provizorisko rezultātu paziņošanas vairāki simti cilvēku Berlīnē sapulcējās pie kluba, kurā savus panākumus svinēja radikāļi. Sanākušie izkliedza saukļus ”nacistus ārā” un ”visa Berlīne ienīst ”Alternatīvu Vācijai””.

Protesti pret eiroskeptiķiem izcēlušies vairākās Vācijas pilsētās. Tikmēr paši ”Alternatīva Vācijai” pārstāvji uzstāj, ka viņi nav salīdzināmi ar citiem nacionāļiem.

Uzreiz pēc tās ievēlēšanas partija gan sašķēlusies. Viena no līderēm – līdzpriekšsēdētāja Frauke Petrija – paziņoja, ka Bundestāgā nestrādās “Alternatīva Vācijai” frakcijā. Izrādās, jau mēnešiem viņai bijuši strīdi ar pārējiem partijas līderiem.

Atteikties no Bundestāga deputāta amata Petrija gan negrasās.

Lasi vēl