Vācija pirmo reizi vaigā skata topošo jauno valdību

9 komentāri
Vācija pirmo reizi vaigā skata topošo jauno valdību
AP/SCNAPIX

Vācijas sociāldemokrāti (SPD), “zaļie” un brīvie demokrāti (FDP) iepazīstinājuši ar savu koalīcijas līgumu, vēsta ārvalstu mediji.

Trīs partijas, kas Vācijā potenciāli plāno izveidot jaunu koalīcijas valdību, trešdien, 24.novembrī, pabeigušas vienošanās projektu. Trīsdesmit vienam pārstāvim no trim partijām – SPD, vides aizstāvjiem “zaļajiem” un uz biznesu orientētajiem Brīvajiem demokrātiem (FDP), trešdien, noslēdzot sarunas, prezentēta iepriekšējās nedēļās apspriestā koalīcijas vienošanās.

Koalīcijas vienošanās ir 177 lappuses gara. Par jaunās “luksofora koalīcijas” moto kļuvis sauklis “Uzdrošinies panākt lielāku progresu”.

Plānots, ka līdzšinējais finanšu ministrs Olafs Šolcs (SPD) kļūs par Vācijas kancleru, bet līdzšinējais finanšu valsts sekretārs Volfgangs Šmits (SPD) kļūs par kancelejas ministru, nomainot Helgi Braunu (CDU), kurš šobrīd pretendē uz CDU priekšsēdētāja amatu.

Kancelejā strādās četri valsts ministri. Trīs amati tiek piešķirti SPD – ministrs kancelejā, ministrs migrācijas, bēgļu un integrācijas jautājumos un ministrs jauno federālo zemju jautājumos. “Zaļajiem” būs jānodrošina kultūras un mediju valsts ministru amati. Tikmēr arī Iekšlietu ministrija būs SPD pārvaldībā.

Par Darba un sociālajām lietām būs atbildīgs Hubertus Heils (SPD), kurš jau bija pēdējā Merkeles kabineta loceklis. Heilam vajadzētu palikt federālajam darba un sociālo lietu ministram. Saskaņā ar koalīcijas līgumu departaments iet uz SPD.

Saskaņā ar līgumu aizsardzības bloks arī nonāks sociāldemokrātu rokās – par celtniecību un mājokļa jautājumiem, veselību un Federālās ekonomiskās sadarbības un attīstības ministriju būs atbildīga SPD.

Tikmēr par finanšu ministru varētu kļūt Kristians Lindners no FDP, kuram vajadzētu sekot iepriekšējā finanšu ministra iesāktajam. Saskaņā ar līgumu FDP vadīs Finanšu ministriju, bet finanšu ministrs vadīs arī federālās valdības sēdes, ja kanclers un vicekanclers nevarēs ierasties.

Satiksmes ministrija pāries FDP vadībā un kā satiksmes ministra amata kandidāts izskanējis FDP ģenerālsekretārs Volkeru Visings. Kā zināms, Satiksmes ministrija ilgu laiku bija “zaļo” mērķis. FDP pārraudzībā būs arī Tieslietu ministrija, kuru vajadzētu vadīt Marko Bušmanam, FDP parlamentārās grupas Bundestāga menedžerim. Tāpat arī izglītība un pētniecība varētu nonākt FDP atbildības jomā, tāpat kā Federālā Izglītības un pētniecības ministrija, kuru varētu vadīt Betīna Stārka-Vacingere.

Tikmēr Ārlietu ministrija varētu būt “zaļo” pārvaldībā ar ministri Annalenu Bērboku priekšgalā. Viņa būtu pirmā sieviete šajā amatā Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē un pēc Joškas Fišera otrā “zaļo” biedre, kas vadīs Ārlietu ministriju.

Ekonomikas un klimata pārvaldība varētu nonākt Roberta Habeka “zaļie” pārraudzībā, kurš, acīmredzot, kļūs par ekonomikas un klimata aizsardzības ministru. Tādējādi “zaļo” pamatjautājumi saistībā ar enerģētikas pāreju un klimatu ir viņa rokās.

Turklāt “zaļie” iegūs arī Vides ministrijas, Ģimenes, jaunatnes un senioru ministrijas un Zemkopības ministrijas pārvaldību. Pagaidām nav skaidrs, kurš tās vadīs. Saskaņā ar Vācijas medijos izskanējušo informāciju šiem amatiem secīgi tiek apspriesta Bundestāga deputāte Štefija Lemke, parlamenta grupas vadītājs Antons Hofreiters un bijušais partijas līderis Sems Ezdemirs.

Koalīcijas līgums arī paredz, ka “zaļajiem” būs tiesības ierosināt nākamo Vācijas ES komisāru un kultūras valsts ministru.

Pēc koalīcijas līguma publicēšanas un “zaļo” ministru paziņošanas tuvāko desmit dienu laikā 125 000 partijas biedru balsos par kopējo paketi digitāli vai vēstulē. Pēc partijas domām, streika balsojumu pavadīs vairākas digitālās konferences. Ceturtdien plānota federālo štatu apmaiņa par koalīcijas līgumu. Piektdien Annalena Bērboka, Roberts Habeks un federālais rīkotājdirektors Maikls Kellners iepazīstinās visus ieinteresētos “zaļo” deputātus ar koalīcijas sarunu rezultātiem digitālā atklāšanas pasākumā. Turklāt federālā apvienība kopā ar reģionālajām asociācijām rīkos četrus digitālo diskusiju pasākumus, kuros partija apspriedīs koalīcijas sarunu rezultātus.

Tuvākajās nedēļās koalīcijas līgums būs jāapstiprina partiju locekļiem.

Ja Šolca ievēlēšana kanclera amatā noritēs, kā plānots, jaunas valdības izveidošanai pēc vēlēšanām būs nepieciešamas 73 dienas. Tas ir labāk nekā 171 diena, kas bija nepieciešama pēc 2017. gada vēlēšanām, lai izveidotu tā saukto Merkeles kristīgo demokrātu (CDU) un SPD lielo koalīciju.

Kā zināms, 26. septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās SPD, kas bija CDU jaunākais koalīcijas partneris iepriekšējā valdībā, guva lielus panākumus, ar gandrīz 26%.

SPD neizrādīja vēlmi iekļūt trešajā koalīcijas valdībā 16 gadu laikā kopā ar konservatīvajiem, kas ierindojās otrajā vietā ar nedaudz vairāk nekā 24%, un ātri nolēma mēģināt izveidot aliansi ar “zaļajiem” un FDP, lai gan pēdējās divu partiju domas dalījās vairākos jautājumos, jo īpaši klimata politikā. “Zaļie” šajās vēlēšanās guva nepieredzētus panākumus, pārspējot savus iepriekšējos rezultātus par aptuveni 6%, iegūstot trešo vietu ar gandrīz 15%, bet tradicionālā Vācijas karaliskās partijas partija FDP ieguva 11,5% balsu, lai ieņemtu ceturto vietu.

Šķiet, ka nesenās koalīcijas sarunas ir izlīdzinājušas daudzas domstarpības starp abām partijām, cita starpā, “zaļie” atteicās no saviem plāniem ieviest ātruma ierobežojumu uz Vācijas automaģistrālēm, savukārt FDP ir piekritusi agrākai ogļu izmantošanas pārtraukšanai.

“Zaļie” pauduši gandarījumu, ka koalīcijas līgums atbilst vides aizstāvju partijas prasībām, lai visās politikas jomās — no transporta un būvniecības līdz lauksaimniecībai — būtu jāņem vērā globālā klimata aizsardzība.

Viņi teica, ka tiek iekustināta “jauna dinamika”, lai palīdzētu Vācijai pieturēties pie mērķa noturēt globālo sasilšanu zem 1,5 grādiem pēc Celsija (2,7 grādiem pēc Fārenheita) virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa.

Sarunu dalībnieki no “zaļajiem” sacīja, ka Vācijas klimata politika plānotās koalīcijas valdības laikā ietvers pasākumus, lai masveidā palielinātu atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas, izmantošanu. Viņi teica, ka tas ļaus valstij atteikties no oglēm kā enerģijas avota līdz 2030. gadam, kas ir astoņus gadus agrāk, nekā plānots iepriekšējās valdības laikā.

Partiju sarunas bijušas relatīvi harmoniskas un ātras, salīdzinot ar iepriekšējām koalīcijas sarunām.

Centriski kreiso SPD, “zaļo” un biznesam draudzīgo FDP veidotā koalīcija šo partiju krāsu dēļ tiek dēvēta par luksofora koalīciju.

Šāda trīspartiju koalīcija Vācijā vēl nekad nav bijusi pie varas federālā līmenī, un tās izveides gadījumā konservatīvajiem pirmo reizi pēc 16 gadiem nāksies aiziet opozīcijā.

9 komentāri