1 komentārs

Vācija gatavojas nedēļas nogalē gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām. Pašlaik prognozes ir par labu kanclerei Angelai Merkelei un viņas vadītajiem konservatīvajiem – sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vācieši labprāt viņu redz arī ceturtajā pilnvaru termiņā.

Tomēr viņas sāncensis, sociāldemokrāts Martins Šulcs atgādina par ASV prezidenta vēlēšanām un Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pieļaujot, ka balsošanas rezultāts var būt arī pārsteigums.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pirmsvēlēšanu gaisotnē Vācijas kancleres Angelas Merkeles stājā nekas neliecina par šaubām, – viņa šķiet gandrīz vai pārliecināta par uzvaru savam ceturtajam termiņam. Savos līdzšinējos 12 varas gados Merkele izpelnījusies gan “taupības karalienes”, gan “bēgļu glābējas”, gan “brīvās pasaules jaunās līderes” reputāciju. Savukārt pēc paziņojuma, ka viņa pretendēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu, Merkele ieguvusi arī “mūžīgās kancleres” titulu.

Lai gan nesenākā pagātnē viņas reputāciju iedragāja lēmums atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai, un daudzi prognozēja viņas karjeras galu. Kopš laika, kad nelegālo imigrantu pieplūdums ir sarucis, bet Merkeles vadītā valdība patvēruma politiku padarījusi daudz stingrāku, viņas popularitāte atkal sasniegusi līmeni, kāds bija pirms tā dēvētās migrācijas krīzes.

Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība, kas varas grožus tur kopš 2005. gada, savā kampaņā uzsver savas darbības laikā panākto zemo bezdarba līmeni, spēcīgo ekonomisko izaugsmi, sabalansēto budžetu un kopējo stabilitāti valstī. Tam pretī Merkeles redzamākais sāncensis, – sociāldemokrātu lokomotīve, bijušais Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs, – pamatojas uz pārmaiņu nepieciešamību. Šulcs ir jaunpienācējs Vācijas nacionālajā politikā.

Pagaidām nekas neliecina, ka svētdien, 24. septembrī, Bundestāga vēlēšanas varētu izraisīt “politisko zemestrīci” Eiropas lielākajā un arī ietekmīgākajā valstī. Aptaujas jau ilgstoši prognozē kancleres Merkeles vadīto konservatīvo palikšanu pie varas, bet sociāldemokrātiem būs jāsamierinās ar stabilu otro vietu.

Pašlaik aptaujas rāda, ka Kristīgo demokrātu savienība gūs spēcīgāko atbalstu arī nākamajā Bundestagā. Lielākais jautājums, kura partija finišēs trešā. Ir četri potenciālie kandidāti, – labējā pretimigrācijas partija “Alternatīva Vācijai”, centriski kreisā “Zaļā partija”, liberālā “Brīvo demokrātu partija” un radikālā “Kreisā partija”.

Tas, kādā secībā šīs četras beidzamās partijas pēc vēlēšanām sarindosies, var ietekmēt, kāda izskatīsies kancleres valdība. Šo politikas apskatnieki arī uzskata par šo vēlēšanu galveno intrigu.

TOP komentāri

  • Redziet
    +1 +1 0

    Redziet

    Krievija izveidoja IGIL priekš Gazproma glābšanas. Bija paredzēts uzbūvēt gāzesvadu no Tuvajiem austrumiem uz Eiropu. Krievija izveidoja IGIL un gāzesvada būvēšana kļuva neiespējama.Tikai bizness.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl