Ukrainas medijus nomāc Kremlim pietuvināti oligarhi

15 komentāri

Turpinot sižetu sēriju no Ukrainas, LNT Ziņas pievēršas informatīvās telpas drošības un stiprināšanas nozīmībai. Viesojāmies Ukrainas sabiedriskajos medijos, lai skaidrotu, kāda situācija mediju vidē ir valstī, kuras austrumu teritorijas ir pakļautas ne tikai Krievijas militārajai, bet arī arvien pieaugošajai informatīvajai agresijai.

Ukrainas mediji šodien, salīdzinot ar to, kāda situācija bija prezidenta Viktora Janukoviča laikā, esot kļuvuši neatkarīgāki, tomēr lielākā problēma esot tā, ka nozīmīgākie televīzijas kanāli pieder oligarhu grupējumiem, kas arī nosaka kopējo mediju politiku valstī.

Viesojamies Ukrainas nacionālajā radio un televīzijā. Sabiedriskās raidorganizācijas direktors LNT Ziņām neslēpj, – situācija informatīvajā telpā ir bīstama. Valsts finansētie mediji Ukrainā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, savukārt, par spīti tam, ka Krievijas telekanālus un radio stacijas Ukrainā translēt ir aizliegts – aiz komerciālajiem medijiem Ukrainā lielākoties stāv Maskavai pietuvināti oligarhi jeb Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvērstās propagandas rupori.

“Daudz žurnālistu strādā komerciālajos medijos, kuri pieder oligarhiem un, protams, ka viņu vēstījums sabiedrībai ir saskaņā ar īpašnieku vēlmēm. Un šie īpašnieki lielākoties ir Kremlim pietuvinātas personas, kuru interesēs ir slavināt Putinu un Krievijas politiku. Skumjākais ir tas, ka lielai daļai sabiedrības šī informācija ir interesanta,” norāda Ukrainas nacionālā radio direktors Kirils Lukarenko.

Ukrainas sabiedriskie mediji okupētajās teritorijās ir aizliegti. Translēt vietējo saturu nedrīkst arī Maskavas anektētajā Krimas pussalā. Kā LNT Ziņām atzīst medija vadītājs, – tur iedzīvotājiem pieejami tikai Krievijas propagandas kanāli.

“Mūsu interneta platforma, kā arī citas Ukrainas intereses pārstāvošās mediju platformas ir bloķētas Krievijā un ari Krimā, tāpat arī Donbasā, diemžēl cilvēki ir spiesti dzīvot informācijas vakuumā un saņemt to informāciju, ko vēlas nodot Putina politika,” skaidro Ukrainas nacionālā radio direktors.

Cīņu pret Krievijas propagandu Ukraina izvērsa arī valdības līmenī pirms pieciem gadiem. Tika izveidota Informācijas ministrija, kas tūdaļ iesaukta par “Patiesības ministriju”. Tomēr instrumenti, ar kādiem agresīvā kaimiņvalsts cenšas izplatīt informāciju, kļūst arvien spēcīgāki. Tāpēc tagad – jaunā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valdība informatīvās telpas stiprināšanu izvirzījusi par vienu no prioritātēm valsts suverenitātes nosargāšanai.

Informatīvās telpas politikas komitejas vadītāja, partija “Tautas kalps” Jevgēņija Kravčuka: “Mūsu lielākā problēma ir tā, ka medijus, kurus patērē liela daļa Ukrainas sabiedrības, finansē prokrieviski noskaņoti oligarhi, un viņi iegulda milzu naudu, lai ar sev izdevīgu informāciju vājinātu Ukrainu. Mēs šobrīd strādājam pie jauniem likumiem, lai nodrošinātu mediju aizsardzību, veicinātu neatkarību, Sevišķi, ja mēs runājam par teritorijām, kas ir Krievijas pierobežā.”

Lielākā problēma, ko min gan amatpersonas, gan mediju vidē strādājošie – Krievijas centieni radīt ne tikai Ukrainas iekšienē, bet arī ārvalstīs maldīgu informāciju par Ukrainas austrumos notiekošo karadarbību. Tāpēc, lai celtu žurnālistu kvalifikāciju un veicinātu objektīvas informācijas izplatīšanos, regulāri tiek rīkoti starptautiska mēroga braucieni uz karstajiem punktiem.

“Mēs sākām organizēt braucienus uz okupētajām teritorijām uzreiz pēc pirmajiem signāliem par karadarbību, galvenokārt, lai celtu žurnālistu kvalifikāciju, lai sabiedrība saņemtu pēc iespējas kvalitatīvāku informāciju par to, kas notiek. Kad sapratām, ka citās valstīs Krievijas sagrozītā informācija uzņem apgriezienus, tādus pat braucienus sākām organizēt ārvalstu žurnālistiem,” stāsta Ukrainas mediju akadēmijas izpilddirektors Andrejs Kovaļenko.

Vienlaikus Ukrainas amatpersonas LNT Ziņām pauda uzskatu, ka cīņa pret šo Krievijas īstenoto hibrīdkaru ir ne tikai Ukrainas, bet visas Eiropas problēma, īpaši bijušo Padomju Savienības valstu iekšienē.

“Putina mērķis ir palielināt savu ietekmi ne tikai Ukrainā, bet visās bijušās Padomju Savienības valstīs. Ja Ukraina un visi mūsu kaimiņi sapratīs to, ka šis ir nopietns apdraudējums un mēs iestāsimies pret šo krievu uzspiesto pasauli, tikai tad mēs varam runāt par mierīgāku Eiropu un mierīgāku pasauli,” saka Partijas “UDAR” deputāts Rostislavs Povlenko.

Jāpiebilst, ka oktobra sākumā Eiropas Parlaments apstiprināja rezolūciju, kurā teikts, ka bīstamā Krievijas propaganda ir galvenais dezinformācijas avots un apdraudējums Eiropā. Šogad Eiropas Savienībā oficiāli dokumentēti 998 propagandas apdraudējuma gadījumi, pērn šis skaitlis bija divreiz mazāks.

Arī Latvijas nacionālās drošības koncepcijā teikts, ka informatīvās telpas aizsardzība ir viena no valsts nacionālās drošības prioritātēm. Vēl bīstamāku apdraudējumu informatīvai telpai rada fakts, ka kaimiņvalsts Krievija savos propagandas un dezinformācijas medijos nākamgad investēs par 300 miljoniem eiro vairāk naudas līdzekļu nekā šogad, sasniedzot 1,3 miljardus eiro.