Turpinoties haosam naftas tirgū, sarūk pasaules akciju cenas

Pievienot komentāru
Turpinoties haosam naftas tirgū, sarūk pasaules akciju cenas
AP / SCANPIX

Pasaules akciju cenas otrdien kritās, turpinoties haosam naftas tirgū dienu pēc tam, kad ASV naftas cenas bija pirmoreiz noslīdējušas zem nulles, Covid-19 krīzei samazinot globālo energoresursu pieprasījumu un saasinot jēlnaftas pārprodukcijas problēmu.

Investori bažījās, ka naftas cenu samazināšanās var papildināt gaidāmo globālās ekonomikas kritumu.

Sarūkot naftas glabātuvju brīvajai ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm pirmdien noslīdēja līdz -40,32 ASV dolāriem par barelu, bet tirdzniecības sesijas beigās tā bija -37,63 ASV dolāri par barelu.

Nākotnes kontraktu jēlnaftas maija piegādēm tirdzniecība noslēdzās otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, bija jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm otrdien atkopās, atgriežoties virs nulles atzīmes, un tirdzniecības sesijas beigās bija pieaugusi līdz 10,01 dolāram par barelu. Tirgus tomēr turpināja būt pakļauts smagam spiedienam pārmērīga naftas piedāvājuma dēļ, un WTI markas jēlnaftas cena jūnija piegādēm saruka par 43% līdz 11,57 dolāriem par barelu.

Naftas uzglabāšana ir sevišķi liela problēma ASV, kur pastāv tikai viens WTI markas jēlnaftas piegādes punkts, turklāt iekšzemē. Eiropā “Brent” markas jēlnaftai ir vairāki piegādes punkti, un to tuvums jūrai ļauj daļu šīs naftas uzglabāt tankkuģos.

“[Tirgus] spēlētāji tagad maksā pircējiem par naftas apjomu aizvešanu, jo tiks sasniegts fiziskais uzglabāšanas limits. Un viņi maksā lielas summas dolāros,” sacīja “Rystad Energy” naftas tirgu analītiķe Luīze Diksone.

Haoss naftas tirgū iestājies laikā, kad naftas rūpniecība kļūst par vienu no globālās ekonomikas nozarēm, kuru vissmagāk skāruši valdību noteiktie pasākumi jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Naftas cenu kritumu veicina arī cīņa par naftas tirgus daļu, kas uzliesmojusi starp Saūda Arābiju un Krieviju.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās partneru pagājušonedēļ paziņotā vienošanās, kas paredz no maija samazināt naftas ieguvi par apmēram 10 miljoniem barelu dienā, ir izrādījusies nepietiekama.

Pasaules akciju tirgos otrdien bija kritums, kura galvenais faktors bija “disfunkcijas turpināšanās jēlnaftas tirgos”, “kamēr Volstrīta turpina izvērtēt laiku, kad ASV ekonomika varēs atkal tikt atvērta”, sacīja “Charles Schwab” analītiķi.

Analītiķi brīdināja, ka šis kritums var norādīt uz to, ka nesenais akciju tirgu kāpums var būt bijis pārsteidzīgs un ka ir iespējama jauna ilgstoša akciju izpārdošana.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien kritās par 2,7% līdz 23 018,88 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 3,1% līdz 2736,56 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 3,5% līdz 8263,23 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 3,0% līdz 5641,03 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 4,0% līdz 10 249,85 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 3,8% līdz 4357,46 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm otrdien pieauga līdz 10,01 ASV dolāram par barelu, bet jūnija piegādēm kritās par 43% līdz 11,57 dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena maija piegādēm Londonas biržā saruka par 22,1% līdz 19,93 dolāriem par barelu, bet jūnija piegādēm kritās par 24,4% līdz 19,33 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0862 līdz 1,0859 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2442 līdz 1,2301 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 107,62 līdz 107,77 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,30 līdz 88,27 pensiem par eiro.