Komentāri
“Tramps pārāk traks, Hilarija pārāk veca”! Cik bīstami tuvu ir abu pretendentu svaru kausi?
Reuters/Scanpix

Pēc divām dienām ASV vēlētāji izšķirs šā gada lielāko globālo intrigu – mēnešiem ilgo un skandāliem apvīto prezidenta vēlēšanu kampaņu, kas izvērties par līdz šim nepieredzēti asu dueli starp abiem kandidātiem. Tā kā šoreiz reti kuram nav viedokļa par Hilarijas Klintones vai Donalda Trampa izredzēm sēsties Baltā nama saimnieka krēslā, turklāt daudz biežāk kā citkārt pat amerikāņi uzskata, ka nevis viens ir pārāks par otru, bet – ka neviens nav piemērots šīs lielvalsts vadīšanai.

Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi pie vēlēšanu urnām dosies jau pēc divām dienām, 8. novembrī, kad kulmināciju sasniegs pasaulē populārākais politiskais šovs. Lai gan vēlēšanas notiek ASV, viedoklis par kandidātiem ir iedzīvotājiem visā pasaulē, arī Latvijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pasākumu organizētāja Mariona:

Tramps vai Hilarija? Hilarija! Man ļoti patīk sievietes politikā, ka viņas saka savu vārdu.

Studente Ieva:

Ja tā padomā, tad labāk es balsotu par, par, par… Klintoni? Nē, Trampu. Viņš grib to sienu uzcelt, bet tomēr tas ir labam mērķim. Viņš to pasniedz nepareizi. Un Klintone ir slima, man šķiet, ka viņa nenovilktu ilgi.

Students Elmārs:

Droši vien, ka Tramps. Klintone pārāk politiski korekta, man liekas. Tramps vairāk ir tiešs.

Būvnieks Jānis:

Tramps nē, viņš vairāk varētu būt piemērots Krievijai.

Mājsaimniece Džina:

Tramps pārāk traks un Hilarija pārāk veca. Un arī spēka viņai nav. (..) Ne viens, ne otrs vispār nav derīgi.

Pēdējam viedoklim pievienojas arī daudzi amerikāņi. Pew pētījumu centra veiktajā aptaujā noskaidrots, ka par Klintones galveno negatīvo īpašību ASV iedzīvotāji minējuši to, ka viņa ir negodīga, bet Trampam pārmet neparedzamību.

Savukārt kā Klintones galvenā pozitīvā īpašība nosaukta tā, ka viņa nav Tramps, bet kā Trampa galvenā pozitīvā īpašība minēta tā, ka viņš nav Klintone. Iedzīvotāju noskaņojumu izprot arī paši kandidāti. Tāpēc viņi cīnās nevis par to, kurš kļūs populārāks, bet gan par to, kurš otru padarīs nepopulārāku.

Politologs, RSU docents Māris Andžāns:

Gan Tramps, gan Klintone ir paši vismazāk ieredzētie kandidāti Amerikas vēlēšanu vēsturē. Ļoti daudziem nepatīk ne Tramps, ne Klintone. Tāpēc ir jautājums, kas aizies vēlēt? Vai aizies Klintones atbalstītāji, kuri varbūt negribīgi viņu atbalsta vai ir gatavi tikai ar tādām galvassāpēm iet un viņai krustiņu vilkt, vai arī aizies Trampa dedzīgie atbalstītāji.

Abu ASV vēlēšanu kandidātu reitingi strauji mainījušies, gājuši augšā un lejā gluži kā amerikāņu kalniņi. Nu, piemēram, pirms kandidātu debatēm Tramps bija ja ne gluži cīņas favorīts, tad vismaz līdzvērtīgs pretinieks Klintonei. Izskatījās, ka Tramps ir labā formā, viņa kampaņa bija uzņēmusi uzrāvienu, viņa reitingi auga. Tomēr Klintone izrādījās krietni pārāka pirmajās debatēs, un uzreiz pēc tām noplūda bēdīgi slavenie Trampa izteikumi par sievietēm pirms 11 gadiem.

Tas viss gandrīz vai iznīcināja Trampu kā reālu kandidātu uz ASV prezidenta amatu. Oktobra vidū Klintone bija atrāvusies no Trampa jau par veseliem septiņiem procentpunktiem. Zaudējumam noskaņojās arī pats Tramps. Viņš aizvien vairāk sāka runāt par to, ka vēlēšanu rezultāti būšot viltoti, un viņš tos varētu neatzīt.

Tikai kāds ļoti negaidīts pavērsiens var novērst Klintones uzvaru. Tā pirms divām nedēļām teica gandrīz visi eksperti, un tā arī bija taisnība, bet tikai retais prognozēja, ka šāds ļoti negaidīts pavērsiens tiešām notiks.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs atsācis izmeklēšanu Klintones epastu lietā – šī uzreiz kļuva par galveno ziņu visus pasaules lielākajos medijos. FIB iepriekš izmeklēšanu bija izbeidzis, lai gan jau toreiz norādīja, ka Klintone rīkojusies neapdomīgi, izmantojot privāto epastu serveri laikā, kad ieņēma ASV valsts sekretāres jeb ārlietu ministres amatu.

Politologs, RSU docents Māris Andžāns:

Šķita, ka viss ir ar Trampu, reitingi iet uz leju. Bet pēdējā laika attīstība – FIB ir atsācis izmeklēšanu Klintones epastu lietā. Par to, ka viņa ir izmantojusi savu privāto epastu serveri un ļoti iespējams, apgājusies bezatbildīgi ar klasificētu informāciju. Tas acīmredzot ir atstājis būtisku ietekmi uz kampaņu, un to, ko domā amerikāņi.

Trampam FIB lēmums bija gluži kā saldais ēdiens. Pēkšņi Tramps pieklusināja savu iepriekšējo retoriku, ka vēlēšanu rezultāti tiks viltoti, un atkal pārgāja uzbrukuma režīmā.

ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps:

Hilarija Klintone ir korumpējusies vēl nepieredzētā mērogā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka viņa ar savām kriminālajām shēmām nonāk Ovālajā kabinetā.

Pēc e-pastu skandāla atdzimšanas, Klintone apsteidz Trampu tikai par knapi vienu procentpunktu. Dažas aptaujas pat liecina, ka Tramps jau Klintonei ir priekšā. Bukmeikeri joprojām Klintoni uzskata par favorīti, taču Trampa izredzes ir krietni pieaugušas. Drošticami prognozēt vēlēšanu iznākumu neviens vairs neņemas, bet viens ir skaidrs – cīņa būs cieša.

Tomēr, ko var sagaidīt pēc vēlēšanām? Vai jaunajam prezidentam izdosies atrisināt to cilvēku neapmierinātību, kuri vēlēšanās atbalstīja Donaldu Trampu un Klintones agrīno sāncensi, sociālistu Bērniju Sandersu? Vai Amerikas Savienotās Valstis atradīs pareizo pieeju ārpolitikā? Aptaujātie eksperti nav optimisti. Abi kandidāti paspējuši iekulties skandālos, kas turpināsies arī pēc vēlēšanām, turklāt nav ticības, ka viņi tiešām varēs piedāvāt reālus risinājumus ASV fundamentālākajām problēmām.

Politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds:

Ir tā saucamā rūsas josla vai rūsas siksna, kas ir tās teritorijas, kas kādreiz bija industriālas teritorijas Amerikā, kas bija lielā mērā Amerikas dzinulis, kas dzina Amerikas ekonomiku uz priekšu, nu vispirms laikam mēs šeit runājam par autoindustriju un Detroitu. Šobrīd Detroita ir bankrota iemiesojums, tas lielā mērā ir tas, ka šī industriālā bāze vairs nedarbojas un nenoliedzami, ka šī te rūsas josla, ka tā ir tā, kas balso par Trampu, kas ir marginalizēta, kas teiksim tā jūtas ievainojama, vai to var izmainīt Hilarija Klintone, vai to var izmainīt jebkurš prezidents, es domāju, ka tas būtu ļoti, ļoti sarežģīti, lai neteiktu varbūt neiespējami. Mēs dzīvojam citā laikmetā un ir noteiktie reģioni, kas cietīs gribot, negribot.

Politologs, RSU docents Māris Andžāns:

Neatkarīgi no tā kāds būs vēlēšanu iznākums, vai uzvarēs viens vai otrs kandidāts – tas būs tikai sākums. Sākums, iespējams, vēl jauniem skandāliem, potenciāli iespējamiem atstādināšanas procesiem. Klintones lietā par epastu lietu, Trampa gadījumā, iespējams, par nodokļu nemaksāšanu vai nepilnvērtīgu maksāšanu, vai par citām lietām.

The Economist apskatnieks Edvards Lūkass uzskata, ka Trampa ievēlēšanai var būt pat katastrofālas sekas uz Rietumu pasaules drošību, bet nav arī pamata uzskatīt, ka Klintones ievēlēšanas gadījumā viss paliks pa vecam. Jārēķinās, ka līdz ar ASV prezidenta vēlēšanām notiks arī ASV likumdevēja jeb kongresa vēlēšanas. Var izrādīties, ka prezidents būs no vienas partijas, bet pārstāvju palātā vairākumu iegūst otra partija. Tam uz valsti var būt gan stabilizējošs, gan paralizējošs efekts.

The Economist apskatnieks Edvards Lūkass:

Viņai vajadzēs strādāt ar ASV kongresu, kurā būs balsis, kas teiks: ”Kāpēc mums vajag būt pasaules policistam?” Ir daudzas lietas, kas amerikāņiem ir apnikušas, un viņai vajadzēs dot atbildes cilvēkiem, kuri vēlēšanās atbalstīja Bērniju Sandersu un kuri atbalstīja Donaldu Trampu. ASV politika mainās. Mums ir jābūt tam gataviem, pat ja Hilarija uzvarēs.

ASV vēlēšanu rezultātu izšķirs iedzīvotāju izvēle tā dēvētajos svārstīgajos štatos, kuros lielu atbalstu bauda abi kandidāti. Aptaujas liecina, ka vairākos svārstīgajos štatus pēdējo dienu laikā ir samazinājies atbalsts Klintonei.

Lasi vēl