Komentāri

Sestdien aprit tieši 100 dienas, kopš ASV prezidenta amatā stājies miljardieris Donalds Tramps. Pa šo laiku viņš izcēlies ar skaļiem paziņojumiem, pārsteidzis ar negaidītiem lēmumiem un nonācis skarbas kritikas krustugunīs.

”Iedomājieties, ko mēs paveiksim jau pirmajās 100 dienās!” – tā savus vēlētājus priekšvēlēšanu kampaņā uzrunāja Tramps. Un patiesi, darīts ir daudz, tomēr, ne līdz galam un ne tik daudz, cik solīts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tramps daļēji izpildījis 10 no kopumā 38 solījumiem, kas bija iekļauti viņa 100 dienu programmā. Tiesa gan, lielākā daļa iestrēguši un nav saņēmuši pietiekamu likumdevēju atbalstu to realizēšanai. Pieņemtie lēmumi tiek vērtēti ļoti pretrunīgi un vairākkārt izraisījuši plašu sabiedrības neapmierinātību.

Visskaļāko kritiku izpelnījās Trampa izdotais ieceļošanas aizliegums, kas radīja haosu ASV lidostās un sadusmoja ne vien imigrantus, bet arī tiesnešus. Rīkojums tika izdots divās versijās – abas izgāzās, jo tās nobloķēja federālie tiesneši vairākos štatos. Neveiksmi piedzīvoja arī veselības sistēmas jeb tā dēvētās ”Obamacare” atcelšanas plāns – nepietiekama kongresa atbalsta dēļ tas bija jāatceļ. Jāpiebilst, ka arī daudzinātā sienas celtniecība uz Meksikas robežas ne tuvu nav pietuvojusies realizācijai.

Trampa komanda iekūlusies pamatīgos skandālos. Sākta izmeklēšana saistībā ar Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās, un vairāki administrācijas darbinieki apsūdzēti sakaros ar Maskavu. Tas maksāja amatu Trampa nacionālās drošības padomniekam Maiklam Flinam, kas atkāpās neilgi pēc iecelšanas – tagad viņš sola liecināt, ka Trampa vēlēšanu kampaņas dalībniekiem bijuši sakari ar Krieviju.

Skaļus apvainojumus Tramps raidījis Baraka Obamas virzienā, pavēstot, ka priekšgājējs centies viņu izspiegot ar noklausīšanās ierīcēm. Tiesa gan, nekādus pierādījumus šīm apsūdzībām līdz šim tā arī nav izdevies atrast.

Pretēji sākotnēji paustajai cerībai uzlabot attiecības ar Krieviju, tās pasliktinājušās, un Trampa vārdiem – nonākušas, iespējams, visu laiku zemākajā punktā. Pie tā novedušas Maskavas un Vašingtonas nesaskaņas Sīrijas jautājumā. Reaģējot uz Damaskas režīma īstenoto ķīmisko ieroču uzbrukumu, ASV veica gaisa uzlidojumu Sīrijas militārajām bāzēm. Tāpat Tramps nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Saspīlējumu ģeopolitikā pamatīgi veicinājusi arī ASV asā reakcija uz Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumiem. Tramps pavēstījis, ka gatavs spert vienpusējus soļus, ja Ķīna nespēs apturēt Ziemeļkorejas kodolambīcijas. Turklāt uz Korejas piekrastes ūdeņiem nosūtīta ar vadāmajām raķetēm bruņota kodolzemūdene, kas uzskatāma par izteiktu ASV spēka demonstrēšanu. Reaģējot uz šo soli, Ziemeļkoreja brīdinājusi, ka ir gatava uzsākt karu ar ASV.

Tramps parakstījis rīkojumu, kas atcēlis vairākus Obamas ieviestus pasākumus globālās sasilšanas apturēšanai, kas radījis plašu negatīvu rezonansi visā pasaulē. Tramps apstiprinājis paziņojumu par Amerikas Savienoto Valstu izstāšanos no Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma. Viņš arī pavēstījis, ka līdz gada beigām savu 400 tūkstošus dolāru lielo algu ziedos labdarībai.

Tramps daudz kritizēts par komunikāciju ar žurnālistiem. Atpazīstamu mediju pārstāvji vairākkārt nodēvēti par nepatiesu ziņu izplatītājiem un pat nav ielaisti Baltā nama preses konferencē . Tikmēr komunikācijā viņam ir cita taktika – šo 100 dienu laikā Tramps veicis teju tūkstoti ”Twitter” ierakstu.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju Baraku Obamu Trampa sniegums pirmajās 100 dienās tiek vērtēts kā vājš, un reitingi rāda, ka viņš zaudējis lielu atbalstītāju skaitu. Pats ASV prezidents, pretēji priekšvēlēšanu solījumiem, saka, ka pirmajām simts dienām neesot nekādas nozīmes un viss vēl ir priekšā.

Lasi vēl