Tikai 323 Latvijas pilsoņi šogad saņēmuši darba vīzu strādāšanai Lielbritānijā. Ar ko tas skaidrojams?

0 Komentāru

Ieceļošanai Apvienotajā Karalistē no piektdienas der tikai pase. Ja būs vien ID karte, britu robežsargi var neielaist valstī. Tiesa, Latvijas pilsoņi, kuriem Lielbritānijā ir pastāvīgs statuss, vēl četrus gadus drīkstēs izmantot ID karti. Tikmēr vērojams Latvijas pilsoņu intereses zudums par darbu Apvienotajā Karalistē. TV3 Ziņas sarunā ar britu vēstnieku Latvijā izzināja, kā praksē kopš gada sākuma darbojas jaunā imigrācijas politika ar darba vīzu iegūšanu.

Latvijas pilsoņu emigrēšana strādāšanai Lielbritānijā ir būtiski nobremzējusies un vairs nevar runāt par Lielbritāniju kā pieprasītāko galamērķi,- liecina TV3 Ziņu iegūtie dati no britu iekšlietu ministrijas par izsniegtajām darba vīzām.

No janvāra līdz septembrim darba vīzām pieteicās 470 Latvijas pilsoņu. 147 vīzu pieteikumi noraidīti. Iemesli netiek atklāti. Rezultātā – vīzas darbam Lielbritānijā saņēma vien tikai 13 kvalificētie profesionāļi un 95 sezonas strādnieki. Izsniegtas 216 izņēmuma gadījumu vīzas.

Lielbritānijā no jauna iebraukušo latviešu skaits vairs nav starp top astoņi valstīm, kā tas bija pirms “Brexit” un vīzu sistēmas ieviešanas.

Aizlidot uz Lielbritāniju un tad tur uz vietas meklēt darbu, piemēram, darbā iekārtošanas aģentūrās, vairs nedrīkst. Lai saņemtu vīzu, konkrētā darba vieta Lielbritānijā ir jāatrod, vēl esot Latvijā. Katram pašam jāsazinās ar britu uzņēmumu, lai tas sagatavo uzaicinājumu darbam uz Lielbritāniju.

Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā, Pauls Brummels, saka, – iegūt atļauju strādāšanai Lielbritānijā vairs nav viegli. Darba vīzas neizsniedz katram. Tiek vērtēts, vai profesionālās spējas ir vajadzīgas Lielbritānijas tautsaimniecībai.

Foto: TV3 ZIŅAS

“Ir prasība noteiktā līmenī zināt angļu valodu. Darba alga nedrīkst būt zemāka par 25 600 mārciņu gadā, un tātad tie nav mazkvalificētie darbi. Dažām profesijām gan šī summa noteikta zemāka, piemēram, medicīnā un sociālajā aprūpē. Priekšroka inženieriem, IT speciālistiem. Turklāt strādāt drīkst tikai tajā uzņēmumā, kas ir reģistrēts britu Iekšlietu ministrijas darba vīzu programmā,” teic Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā.

Iespējams, arī darba vīzas lielā cena ir iemesls, kura dēļ tikai 13 Latvijas pilsoņi šogad spēja saņemt kvalificētā darbaspēka vīzu.

“Trīsgadīgā vīza maksā 610 mārciņas, maksimālā ilguma – piecgadīgā vīza – 1408 mārciņas. Pirms izbraucat no Latvijas ir obligāti jāsamaksā par veselības aprūpi, ja nemaldos, 624 britu mārciņas gadā. (TV3: Un šīs summas jāsamaksā vēl pirms došanās?) Jā, tā ir! Un kas attiecas uz vīzas apstiprinājuma gaidīšanu, tas var aizņemt līdz trim nedēļām,” apliecina Brummels.

Vairākas nozares Lielbritānijā mēnešiem ilgi pieredz darbaroku trūkumu. Britu valdība oficiāli gan nevēlas atzīt, ka tās ir sekas “Brexitam” un pret Eiropas Savienības pilsoņiem vērstajai imigrācijas politikai. Turklāt no jauna iebraukušajiem vairs nav tiesību saņemt nevienu sociālo pabalstu, pat ja paliks bez darba; nav tiesību saņemt pašvaldības mājokli par pazeminātu īres maksu. Savukārt privātie izīrētāji prasīs uzrādīt vīzu.

Britu vēstnieks Latvijā skaidro – darbaroku trūkst, jo, mazinoties Covid ierobežojumiem, labo vakcinācijas rādītāju dēļ, ekonomika strauji attīstās: “Ir iespēja šobrīd saņemt īstermiņa vīzas – 5000 kravas šoferu, 5500 strādnieku putnu fermās, putnu gaļas pārstrādē. Vīzas ir spēkā trīs mēnešus, līdz Ziemassvētkiem. Taču nevajag domāt, ka Lielbritānija ir aizslēgta. Ir virkne mazkvalificēto darbu, kuriem var saņemt īstermiņa, sezonālās vīzas, piemēram, augļu un dārzeņu vākšanā, to apstrādē, iepakošanā.”

Tikmēr tie, kas dzīvojuši Lielbritānijā gadiem ilgi vai ieradās tur līdz pērnā gada 31. decembrim un pieteicās pastāvīgajam statusam, ir nodrošinājuši ikdienu bez izmaiņām, turpinās baudīt visus sociālekonomiskos labumus kā pirms “Brexit”. Pieteikumu skaits pastāvīgajam statusam arī parāda Latvijas pilsoņu skaitu Lielbritānijā. Tie ir 139 000.

0 Komentāru