Tautieši emigrācijā: Covid-19 skartās nozares Lielbritānijā ietekmē tur dzīvojošo latviešu labklājību

7 komentāri

Daudzi latviešu emigranti no Lielbritānijas ziņo, ka viņiem visai skarbi izjūt Covid-19 ierobežojumu sekas šajā valstī. Covid-19 tieši “sit” pa viņu labklājību, jo liela daļa nozaru, kurās mūsu tautieši tur strādā, ir teju vai paralizētas. Kamēr vieni rēķinu nomaksai tērē ietaupījumus, citi krāmē mantas un brauc mājās.

Lielbritānijas viesnīcās, restorānos, bāros, citās apkalpojošajās nozarēs un pat celtniecībā strādājošie latviešu emigranti Covid-19 dēļ mēnešiem ilgi piedzīvo finansiālas problēmas, – skaudri situāciju iezīmē latvieši kopienas aktīviste Mančestrā.

”Darbinieki tiek atlaisti vai samazināts darbs uz pusslodzi vai ceturtdaļu slodzi. Jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Cilvēkiem nav pilnas algas. Saņem par pusi mazāk, bet ir jāveic visi maksājumi, ir jādzīvo. Ir valsts pabalstu programma, bet tā jau pavisam drīz beigsies. Tad es nezinu, kas notiks tālāk,” norāda Anglijas pilsētas Mančestras iedzīvotāja Lija Baha-Kaufmane.

Zem sitiena sevišķi tie, kas līdz šim paļāvās uz darba aģentūru neregulārajiem darbiem vai bija, tā sauktie, nulles stundu kontrakti ar negarantētu darba apjomu. Arī daļai pašnodarbināto latviešu emigrantu, kā, piemērām, Anglijas pilsētā Regbijā dzīvojošajai Aigai, kura intervijā vēlējās palikt anonīma, nepienācās britu Covid-19 pabalsti.

”Mūsu ģimene šajā pandēmijas laikā zaudēja aptuveni 10 tūkstošus britu mārciņas, kas bija mūsu ģimenes iekrājums. Tiešām ļoti nepatīkama situācija. Mans vīrs vairs nevarēja celtniecībā strādāt, viņam nācās sēdēt mājās bez algas. Man nācās pārstrukturizēties, aizgāju uz citu jomu. Protams, mazāk kvalificēts. Strādāju ļoti lielas darba stundas, lai varētu ģimenei nodrošināt pārtiku. Mūsu ģimene palika pilnīgi bez ienākumiem,” saka Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja Aiga.

Un izrādās, Covid izraisītā krīze nodarbinātībā Lielbritānijā sekmējusi remigrāciju uz Latviju, – saka latvieši kopienas aktīviste Mančestrā, kurai pieder arī kravu pārvadājumu uzņēmums.

”Daudzi tautieši pārceļas atpakaļ uz Latviju, meklējot darbu tur vai arī pārceļas uz citām valstīm – Nīderlandi vai Vāciju. Es to varu novērot pēc mūsu pārvadātāju darba par to, ka ģimenes piesaka busiņus iedzīves pārvešanai, un cilvēki pārceļas uz Latviju ar ģimenēm,” norāda Lija Baha-Kaufmane.

Un vēl viens no iemesliem, kāpēc daļa latviešu no emigrācijas atgriežas Latvijā, esot valsts plānveida medicīnas nepieejamība Lielbritānijā Covid-19 dēļ. Savukārt privātās britu klīnikas mūsējie nespēj atļauties.

”Dakteri ārstē mūs pa telefonu, līdz ar to ir ļoti daudz ielaistu slimību. Cilvēki dodas uz Latviju, lai ārstētu savas kaites. Zobārsti ciet. Arī bērniem ir grūti saņemt kaut kādu palīdzību. Zinu, ka cilvēki ar kuņģa slimībām nevar saņemt palīdzību, tikai pa telefonu. Ja vien nemirsti nost, tad ir neiespējamā misija,” turpina Mančestrā dzīvojošā latviete.

Taču emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju nav apstājusies, – vērtē Regbijas pilsētas darbā iekārtošanas aģentūras vadītājs. Vienīgās nozares, kurās šobrīd pat Covid apstākļos var atrast garantēti stabilu darbu, ir dažāda veida fabrikās, noliktavās un lauksaimniecībā.

“Daļa cilvēku grib vēl paspēt pirms brexit un jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri, paspēt un uzsākt savas darba gaitas Lielbritānijā, lai pēc tam tas nebūtu grūti ar visiem ierobežojumiem un sarežģījumiem, kas mūs sagaida ar janvāri,” teic darbā iekārtošanas aģentūras ”Amber Staff” vadītājs Miks Vizbulis.

Un šobrīd no jauna iebraukušo tautiešu Lielbritānijā darba gaitas visdrīzāk spiesti uzsāk fabrikās un noliktavās. Grūtības ar darbu nākotnē pieredz arī Lielbritānijā studējošie latvieši. Ierasti viņi paralēli studijām piestrādāja restorānos, bāros, viesnīcās, tagad, kad šis sektors apstājies, daļa. Un daļa latviešu studentu Lielbritānijā spiesti strādāt pārtikas ražošanas fabrikās.