Stājas spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā

Pievienot komentāru
Stājas spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā
AFP / SCANPIX

Kalnu Karabahas konflikta zonā sestdien plkst.12 pēc vietējā laika (plkst.11 pēc Latvijas laika) stājās spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas pēc vairākas stundas ilgušajām Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru sarunām Maskavā tika panākta naktī uz sestdienu.

Paziņojumu par vienošanos pēc trīspusējām sarunām nolasīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

“Puses vienojās par sekojošiem soļiem: 1) tiek paziņots par uguns pārtraukšanu no plkst.12.00 2020.gada 10.oktobrī humānu mērķu vārdā, lai veiktu karagūstekņu un citu aizturētu personu apmaiņu un bojāgājušo līķu apmaiņu ar Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas starpniecību un atbilstoši tās kritērijiem; 2) uguns pārtraukšanas režīma konkrēti parametri tiks papildus saskaņoti,” teikts paziņojumā.

“3) Azerbaidžānas Republika un Armēnijas Republika ar EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju starpniecību, balstoties uz noregulējuma pamatprincipiem, sāk būtiskas sarunas ar mērķi ātrāk panākt mierīgu noregulējumu; 4) puses apstiprina sarunu procesa formāta nemainību,” teikts paziņojumā. Francija, Krievija un ASV ir EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas.

Kalnu Karabahas konflikta zonā pirms uguns pārtraukšanas režīma sākuma turpinājās uzbrukumi, sestdien paziņoja Armēnijas, Kalnu Karabahas un Azerbaidžānas varasiestādes.

Azerbaidžānas bruņotie spēki centās mainīt situāciju Karabahas konflikta dienvidu virzienā, pirms stājas spēkā uguns pārtraukšanas režīms, norādīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana. Uzbrukumos izmantoti trieciendroni.

Arī oficiālā Baku apsūdzēja armēņu pusi Azerbaidžānas apdzīvoto vietu intensīvā apšaudē pirms uguns pārtraukšanas režīma sākuma.

Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēku, arī 48 civilisti.

Azerbaidžānas bruņotie spēki ar raķetēm jau vairākas dienas apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.