Stājas spēkā Trampa “tērauda un alumīnija tarifi”

1 komentārs
Stājas spēkā Trampa “tērauda un alumīnija tarifi”
Foto: Reuters / LETA

Pasaule naktī uz 1. jūniju nonāca globāla tirdzniecības kara priekšā – ASV tomēr ieviesa tarifus 10% apmērā alumīnija un 25% apmērā tērauda importam no Eiropas, Kanādas un Meksikas.

Kaut gan tādas izejvielas kā tērauds un alumīnijs mūsdienu ekonomikā vairs nespēlē lielu lomu, šobrīd pastāv liels risks, ka tarifu karš eskalēsies, tādējādi apdraudot visas pasaules ekonomisko attīstību.

ASV prezidents Donalds Tramps paša ieviesto tarifu spēkā stāšanos atzīmējis kā svētkus, ar lielajiem burtiem ierakstot savā tvitera kontā “Godīga tirdzniecība!”. Viņš jau izsenis vaino Eiropu un citas ASV tuvākās sabiedrotās preču dempingā, kura dēļ amerikāņu strādnieki zaudējot darba vietas.

Trampa tirdzniecības ministrs Vilburs Ross, uzstājoties ASV televīzijā, gan nekavējoties centās mierināt, ka tas pie tirdzniecības kara nenovedīšot.

Reportiere: Vai mēs nupat pasludinājām tirdzniecības karu pret mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem?

Ross: Nē, nepavisam nē. Jūs jau zināt, ka šie tarifi ir tikuši apspriesti jau ilgu laiku, un tie ietekmēs pavisam nelielu daļu no pušu ekonomikām, runa ir par daļu no viena procenta.

Tomēr Kanāda, Meksika un Eiropa jau visas paziņojušas par prettarifu ieviešanu. Eiropas tarifi spēkā stāšoties līdz mēneša beigām un varētu skart tādas tradicionālas amerikāņu preces kā viskijs, džinsi un motocikli. Tāpat Brisele grasās apstrīdēt Trampa noteikto Tarifu likumību.

“Eiropa nevar nereaģēt, tādēļ mēs nekavējoties vērsīsimies Pasaules tirdzniecības organizācijas šķīrējtiesā. Vienpusēji tarifi tirdzniecībā ir absolūti nepieņemami, tādēļ mēs nekavējoties atbildēsim ar saviem tarifiem, lai saglabātu līdzsvaru,” attrauca Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Iepriekš Tramps bija draudējis, ka, ja Eiropa noteiks prettarifus, viņš uz tiem reaģēs ar jauniem tarifiem, tādējādi konfliktu tikai eskalējot. Ekonomikas pētnieki šobrīd ir piesardzīgi prognozēs par to, cik tālu abas puses ies.

“Iespēja, ka mēs virzāmies uz tirdzniecības karu, ir lieks slogs finanšu tirgiem Eiropā. Es nedomāju, ka jebkura no pusēm šajā konfliktā drīz būs gatava piekāpties, tādēļ šī konfrontācija ir kā inde ekonomikai,” uzskata “Baader Bank” Finanšu tirgus daļas vadītājs Stefans Šarfeters.

Ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka Latviju ASV noteiktie tarifi varētu ietekmēt galvenokārt netieši. Ne tēraudu, ne alumīniju līdz ar “Liepājas metalurga” bankrotu Latvijā vairs neražo. Un arī jaunu tarifu gadījumā tiešā ietekme būs nosacīta, jo uz ASV tiek eksportēts vien aptuveni 1% no Latvijā saražotā. Tas gan nenozīmē, ka konfliktam pieaugot, risku nav.
Pēteris Strautiņš
bankas “Luminor” ekonomists

Tad tas var ietekmēt ekonomikas izaugsmi Eiropā, finanšu tirgus, ražotāju, patērētāju noskaņojumu un tā tālāk un tā joprojām un izraisīt vispār pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanos.

TV3 Ziņas: Ķēdes reakciju?

Jā.

Jāatgādina, ka vēršanās pret brīvo tirdzniecību, bija viens no Trampa pirmsvēlēšanu centrālajiem solījumiem. Citas valstis – Austrālija, Brazīlija un Argentīna – piekāpās ASV spiedienam un piekrita samazināt tērauda un alumīnija eksportu uz šo valsti, tādēļ uz tām tarifi netiks attiecināti.

1 komentārs