Spekulācijas par autoritārā Uzbekistānas līdera nāvi nerimst

0 Komentāru
Spekulācijas par autoritārā Uzbekistānas līdera nāvi nerimst
Reuters/Scanpix

78 gadu vecumā pēc pārciestā insulta miris Uzbekistānas prezidents Islāms Karimovs, to aģentūrai Reuters pavēstījuši uzticami avoti diplomātu aprindās. Tomēr spekulācijas par autoritārā līdera nāvi nerimst. Turcija jau izteikusi līdzjūtību, taču Uzbekistānas valdība nesteidzas nākt klajā ar oficiālu paziņojumu par prezidenta nāvi.

Uzbekistānas prezidentu slimnīcā nogādāja pagājušo sestdien pēc piedzīvota insulta. Tam sekoja vairākas pretrunīgas ziņas – informācija par to, ka prezidenta veselības stāvoklis ir stabils mijās ar ziņām par prezidenta nāvi. Neskaidrību vairoja tas, ka mediji Uzbekistānā tiek stingri kontrolēti un ziņas par prezidenta veselību tiek pielīdzinātas valsts noslēpumam.

Šodien, atsaucoties uz uzticamiem avotiem, par Islāma Karimova nāvi ziņo arī starptautiskās ziņu aģentūras. Līdz šim vienīgā oficiālā amatpersonas, kas publiski apliecinājusi Uzbekistānas līdera nāvi ir Turcijas premjerministrs.

Uzbekistānas valdība izskanējušās ziņas pagaidām nav nedz apstiprinājusi, nedz noliegusi. Pēdējais oficiālais paziņojums šorīt vēstīja, ka Karimova veselības stāvoklis ir “krasi pasliktinājies” un viņš atrodas kritiskā stāvoklī.

Faktu par Karimova nāvi apstiprinot arī medijos izskanējušās ziņas par Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva plāniem rīt doties neparedzētā vizītē uz kaimiņvalsti. Šī informācija raisījusi spekulācijas, ka arī Kazahstānas valdība gatavojas paziņojumam par Uzbekistānas līdera nāvi.

Arī Karimova dzimtās pilsētas Samarkandas iedzīvotāji sociālajos tīklos steidz ziņot, ka gatavošanās bērēm jau sākusies – pilsētas centrs esot slēgts un pārējās ielas tiek intensīvi tīrītas.

Karimovs nav iecēlis sev mantinieku. Dēlu viņam nebija, tikai divas meitas. Tiek uzskatīts, ka varas maiņa Uzbekistānā tiks izlemta šaurā augstāko amatpersonu un valsts līdera ģimenes locekļu lokā – aiz slēgtām durvīm. Mājiens par nākamo valsts galvu varētu tikt dots uzreiz pēc paziņojuma par Karimova nāvi – līdzīgi kā padomju laikos, par nākamo līderi kļūs tas, kurš tiks iecelts par bēru komisijas vadītāju.

Kā iespējamie Karimova pēcteči tiek minēti premjerministrs Šavkats Mirzijojevs, pirmais vicepremjers Rustams Azimovs un Nacionālā drošības dienesta vadītājs Rustams Inojatovs.

Valstī nav brīvu un godīgu vēlēšanu pieredzes, tāpēc eksperti Uzbekistānas nākotni uzlūko ar bažām. Nav skaidrības, kādu valdīšanas stilu izvēlēsies nākamais prezidents un tas rada bažas, ka varētu tikt izvērstas vēl plašākas represijas.

Islāms Karimovs tiek dēvēts par vienu no nežēlīgākajiem mūslaiku diktatoriem. Pie varas grožiem viņš atrodas jau 27 gadus, kopš padomju ēras sabrukuma.

Karimova izveidoto autoritāro režīmu cilvēktiesību aizstāvji dēvē par vienu no represīvākajiem pasaulē. Valstī ieviesta stingra cenzūra un ir ierobežota vārda brīvība, vairāki tūkstoši režīma politisko oponentu ieslodzīti cietumos un spīdzināti.

Karimovam vairākkārt pārmesta cilvēktiesību neievērošana, tomēr Rietumvalstis uz to pievērušas acis, jo viņam veiksmīgi izdevies kontrolēt islāma fundamentālistu un citu ekstrēmistu mēģinājumus iefiltrēties valstī no kaimiņos esošās Afganistānas.

Pastāv bažas, ka, nespēja izvēlēt jauno valsts līderi var destabilizēt situāciju valstī to padarot par viegli pieejamu radikāli noskaņoto islāmistu mērķi.

Tāpat uz Karimova nāvi ar bažām raugās citas reģiona valstis. Pie varas nākot jaunam līderim, var saasināties jau tā saspringtās attiecības ar Afganistānu, Tadžikistānu un Kirgizstānu. Šāds notikumu pavērsiens varētu negatīvi ietekmēt arī Ķīnu un Krieviju, kurām reģionā ir savas ekonomiskās intereses.

0 Komentāru