Speciālreportāža no Zviedrijas! Bēgļu centri viesnīcas telpās

1 komentārs
Speciālreportāža no Zviedrijas! Bēgļu centri viesnīcas telpās
FOTO: SERGEJS MEDVEDEVS

Pērn Zviedrijā ieradās tik daudz cilvēku, ka visi bēgļu centri bija pārpildīti un viņu izmitināšanai vajadzēja steigšus meklēt jaunas telpas. Talkā nāca privātais sektors, piedāvājot telpas. Pretēji stereotipam, ka Zviedrijā bēgļus sagaida salda dzīve, izrādās, pirmos mēnešus pēc ierašanās viņiem nākas iztikt ar pabalstu, kas nav daudz lielāks par to, ko maksā Latvijā.

Pārpildītie bēgļu centri

Pērn Zviedrijā ieradās 163 tūkstošu patvēruma meklētāju, visos līmeņos satricinot valsts migrācijas sistēmu. Bēgļu centri vienā mirklī kļuva tik pārslogoti, ka nācās domāt par cilvēku izmitināšanu pat sporta zālēs. Infrastruktūras ziņā liels atspaids bija privātais sektors. Stokholmā ir vairākas patvēruma meklētāju izmitināšanas vietas, viena no lielākajām atrodas aptuveni 30 minūšu brauciena attālumā no galvaspilsētas centra. Kādreizējās viesnīcas telpās, nu tiek izmitināti 700 bēgļu no kara plosītajām valstīm Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Pagalmā sastopam Kipromu, 50 gadus vecu bēgli no Eritrejas. Viņš, gaidīdams migrācijas dienesta lēmumu, šeit uzturas jau gadu.

Ir garlaicīgi, te nav ko darīt. Ja iekrāju naudu, tad varu nopirkt cigaretes un iznākt ārā uzpīpēt. Citreiz vienkārši iznāku pasēdēt. Nu, te nekā nav, ļoti garlaicīgi.

IMG_4069 IMG_4071

Nepietiekamā kabatas nauda

Kiproms sūdzas, ka par 24 kronām jeb 2 eiro 60 centiem dienas naudā, gandrīz neko nevar atļauties. Tādēļ arī aizbraukt, piemēram, uz Stokholmas centru ekskursijā neiznāk, nākas uzturēties patvēruma centrā. Vienīgā patīkamā nodarbe šeit esot zviedru valodas mācīšanās pāris reizes nedēļā.

Es cenšos, bet man vēl nesanāk labi runāt. Taču es mēģinu savas domas izskaidrot pamazām. Zviedru valoda ir ļoti sarežģīta. Man arī vecums tāds, ka valodu iemācīties grūti, vajag koncentrēties.

Kiproms piekrīt izrādīt istabiņu, kurā dzīvo kopā ar vēl trīs vīriešiem – sīrieti, eritrejieti un kamerūnieti. Šaurajā istabiņā zem un ap divstāvu gultām saliktas personiskās mantas. Kipromam maisiņā stāv zāles, kas jādzer regulāri, jo ārsti viņam konstatējuši bipolāro saslimšanu. Katram iedalīts viens slēdzams skapītis, taču slēgt to neesot jēgas – nav jau ko nozagt, smej eritrejietis. Kiproms, kas kādreiz strādājis par automehāniķi, cer, ka dzīvi Zviedrijā varēs sākt no jauna.

Negaršīgais ēdiens un knapināšanās

Savukārt sīriete Lina šajā patvēruma centrā dzīvo vien mēnesi. Zviedrijā ieradās kopā ar vīru un māsu, jo dzimtenē vairs nebija droši.

Damaskā nav tik traki kā citās Sīrijas pilsētās, bet arī tur sāka bombardēt. Nav vairs droši, daudzi tiek nogalināti. Man bija ļoti bail. Es vairs nevarēju sēdēt un vienkārši gaidīt, kas ar mani notiks. Man bija bail būt pašai savās mājās, bet arī ārā nevarēju iziet, jo nezināju, vairs pēc tam pārnākšu.

IMG_4017 IMG_4066

Sīriete, līdzīgi kā eritrejietis, norāda, ka ar 740 kronām jeb 81 eiro mēnesī, dārgajā Zviedrijā nav iespējams iztikt. Salīdzinājumam jāsaka, ka tas ir vien par 20 eiro vairāk nekā patvēruma meklētāji saņem Latvijā. Lina ar cerībām gaida, kad viņai piešķirs bēgļa statusu, lai var sākt meklēt darbu un nebūtu jāknapinās.

Atvainojos, bet ēdiens šeit ir slikts. Dažreiz ēdu tikai maizi, jo nekas cits nav garšīgs vai arī nesmaržo labi. Citi man saka, ir jāēd! Bet es nevaru. Man pasliktinājusies veselība, uz ķermeņa parādījušies izsitumi. Viss šeit ir dārgs, ja gribi nopirkt ēdienu, tad nekam citam vairs nepietiks. Ja aizej pie ārsta, nauda atkal beigusies. Mēs viens no otra visu laiku aizņemamies.

Zviedri jāizglīto par bēgļiem

Zviedrijas migrācijas pārvalde strādā arī pie iedzīvotāju izglītošanas. Piemēram, rīkojot paneļdiskusijas, veidojot informējošas kampaņas un ļaujot migrantiem pašiem par sevi izstāstīt plašākai sabiedrībai. Migrācijas pārvaldes projektu vadītāja Lisa Soderlina stāsta,

Migrācija Zviedrijā ir ļoti kompleksa. Mēs gribam, lai iedzīvotāji par šo jautājumu ir zinoši. Piemēram, šobrīd cilvēki migrāciju saista tikai ar patvēruma meklētājiem. Taču patiesībā tikai trīs no desmit personām Zviedrijā ierodas meklējot aizsardzību. Pārējie šeit ierodas, lai strādātu, mācītos vai lai atkalapvienotos ar ģimeni.

Pērn Zviedrija bēgļu statusu piešķīra 33 tūkstošiem cilvēku, bet gandrīz 10 tūkstoši pieteikumu tika noraidīti un šīm personām nācās pamest valsti.

 
1 komentārs