Komentāri

Kamēr pasaule dedzīgi seko līdzi ASV prezidenta vēlēšanu norisēm, vērtīgi izskaidrot, kā šī sistēma darbojas, jo tā ievērojami atšķiras no mums ierastās. Amerikā prezidentu ievēl tauta, bet pēc tam pilsoņu balsis pārtop štatu elektorātu balsīs, pēc kurām tad arī tiek ievēlēts prezidents.

Latvijā prezidenta vēlēšanu sistēma ir skaidra – ar politisko partiju atbalstu tiek izvirzīts kandidāts, par kuru vēlāk balso Saeima. Ja par izvēlēto cilvēku nobalso vismaz 51 deputāts, prezidents ir ievēlēts. Citādi tas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs – valsts galvu ievēl pilsoņi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēc tam, kad iedzīvotāji nobalsojuši, katrā štatā par prezidenta kandidātu balso ievēlētie štata elektori. Tieši viņu balsojums nosaka, kurš kļūs par ASV prezidentu. Līdz ar to nav tik svarīgi, kurš dabū visvairāk balsu visā valstī, bet gan – kurš izcīna uzvaru pietiekamā skaitā štatu. Tas kandidāts, kurš katrā štatā dabū vairākumu balsu, iegūst arī tā štata elektorālās balsis. Un balsu skaits atkarīgs no iedzīvotāju daudzuma.

Piemēram, Kalifornija, kas pēc iedzīvotāju lieluma ir lielākais štats, dabūs 55 balsis. Ir divi senatori un 53 deputāti. Savukārt mazam štatam, piemēram, Montānai, kas ir ar mazu iedzīvotāju skaitu, ir tikai trīs – divi senatori un viens kongresa loceklis.

Salīdzinoši nesenā pagātnē tikai vienreiz bija gadījums, kad kandidāts, par kuru nobalsoja sabiedrības vairākums, uzvaras laurus neplūca – tā tas notika 2000.gadā, kad demokrāts Els Gors tomēr nekļuva par prezidentu, bet amatu ieguva Džordžs Bušs Juniors. Līdzīgi varot notikt arī šoreiz.

Vairākums var nobalsot par Trampu, bet beigās šī kombinācija, kad galvenā balss ir štatiem, un svārstīgiem štatiem, tā būs izšķirošā balss vēlēšanās. Ar sabiedrības balsīm var uzvarēt viens kandidāts, bet ar elektorātu balsīm cits kandidāts.

Uz skaļiem izteikumiem naskais Donalds Tramps jau paziņojis, ka pasludinās šīs vēlēšanas par negodīgām, ja tajās neuzvarēs. Pirmo reizi vēsturē kāds apšauba nobalsošanu vēl pirms iznākuma.

Bija nesen pētījums, kurā izpētītas balsis 2004.-2014. gadam, miljards balsu un vairāk. Krāpšanos atrada 31 gadījumā no miljarda. Absolūti nevar teikt, ka tā ir negodīga sistēma.

Lai gan Hilarijas Klintones un Trampa reitingi gandrīz izlīdzinājušies, aptaujātie eksperti prognozē, ka šīs īpatnējās sistēmas dēļ, elektoru balsu vairāk sanāks Klintonei.

Prognoze rāda, ka Klintonei ir jau 250 no 270 balsīm, kas nepieciešamas. Nav izslēgts, ka Tramps varētu tam tuvoties, bet, ja svārstīgie štati pagriežas pret viņu, Klintone var ātri uzvarēt.

Svārstīgie štati ir Ohaio, Pensilvānija un Florida, jo tajos ir līdzvērtīgs skaits republikāņu un demokrātu atbalstītāju, kā arī apjomīgs daudzums neizlēmušo vēlētāju. Domājams, ka savu gala izvēli iedzīvotāji veiks tikai vēlēšanu dienā.

Video

Lasi vēl