Saistībā ar Vācijas TV sižetu par Latviju Vācijas telekanālā “Arte” vērsušies arī vairāki diasporas pārstāvji

Pievienot komentāru
Saistībā ar Vācijas TV sižetu par Latviju Vācijas telekanālā “Arte” vērsušies arī vairāki diasporas pārstāvji
Foto: Pixabay.com

Saistībā ar Vācijas TV sižetu par Latviju Vācijas telekanālā “Arte” vērsušies arī vairāki diasporas pārstāvji, apliecināja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Viņš skaidroja, ka Latvijas vēstniecība Vācijā vēl pirms raidījuma tapšanas uzzināja, ka Vācijas-Francijas kopējais telekanāls Latvijā gatavojas uzņemt pretrunīgu reportāžu, kurā būs atvēlēta platforma Krievijas interešu aizstāvjiem, kam pretnostatīs Latvijas iedzīvotājus un valsts institūcijas. Vēstniecība par to informējusi Ārlietu ministriju (ĀM), kura savukārt par to tālāk informējusi attiecīgās valsts institūcijas. Drēģeris norādīja, ka sižeta veidotāji vēlējās filmēt Latvijas Jaunsardzes mācības, tuvcīņas skolas vai kādu citu militāru aktivitāti, bet ar preventīvu darbu šādu sižeta ievirzi izdevies novērst.

“Vēstniecība jau dažas stundas pēc “Arte” reportāžas “Kulturkampf in Lettland” publicēšanas internetā (vēl pirms pirmizrādes televīzijā) nosūtīja medijam vēstuli, kurā aicināja veikt labojumus reportāžas pieteikuma tekstā, kā arī vērsa uzmanību uz klajo dezinformāciju un sagrozītajiem faktiem, kurus raidījums nekritiski un bez faktu pārbaudes iekļāvis sižetā. Vēstniecība savu vēstuli publicēja arī sociālajos tīklos, kur tā apskatīta vairāk nekā 10 000 reižu,” teica ministra padomnieks.

Vēstulē Vēstniecība aicinājusi precizēt ievadtekstu, kurā kļūdaini bija norādīts, ka lielākā daļa krievu izcelsmes iedzīvotāju Latvijā ir nepilsoņi un ka viņiem nav nevienas valsts piederības, līdz ar to nekādu tiesību. Reaģējot uz vēstuli, teksts ticis precizēts, un tagad tajā norādīts, ka dažiem krievu izcelsmes iedzīvotājiem Latvijā ir nepilsoņa statuss. “Viņi ir Latvijas valstspiederīgie, tomēr viņiem ir ierobežotas pilsoņa tiesības, piemēram, viņi nedrīkst piedalīties vēlēšanās,” piebilda Drēģeris.

Viņš uzsvēra, ka vēstniecība izcēla reportāžā iekļautos izteikumus, kas nav savienojami ar Latvijas valsti un likumiem, piemēram, ka krieviski drīkst sarunāties tikai mājās, bet publiskā telpā tas ir aizliegts vai par pārāk biežu krievu valodas lietošanu draud naudas sods un citus izteikumus. Tāpat vēstniecība norādījusi, ka raidījums atspoguļojis 16.marta pasākumus sagrozītā gaismā un maldinājis skatītājus par Latvijas oficiālo nostāju šajā jautājumā. Vēstniecība vērsusi uzmanību uz neskaitāmajām zinātniskajām publikācijām, muzeju ekspozīcijām un piemiņas pasākumiem par šo tēmu un piedāvāja sniegt atbildes uz jebkādiem interesējošiem jautājumiem šajā sakarā vai nosūtīt vēstniecības oficiālo paziņojumu par 16.marta pasākumiem Latvijā.

“Latvijas vēstniecība pauda, ka minētā reportāža skatītājam rāda sagrozītu bildi par Latvijas valsti un tās likumiem un liedz iespēju objektīvi saprast situāciju. Minējām, ka raidījumā nekritiski tiek pārņemta ieinteresētu aktoru dezinformācija, kas vācu nezinošajam televīzijas skatītājam tiek pasniegta kā fakti,” sacīja Drēģeris.

Ministra padomnieks arī vērsa uzmanību, ka Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa šo gadījumu izrunājusi, tiekoties ar amatpersonām un mediju pārstāvjiem, tā, piemēram, ar deputāti un Bundestāga Parlamentārās mediju un kultūras komisijas locekli Elizabeti Močmani, Vācijas lielākā mediju koncerna “Axel Springer SE” pārstāvjiem un citiem.

Vienlaikus dezinformāciju saturošos citātus vēstniecība nosūtījusi arī Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas grupai “East StratCom Task Force”.

Drēģeris skaidroja, ka gan Latvijas vēstniecību ārvalstīs, gan ĀM viens no pienākumiem ir skaidrot un sniegt objektīvu informāciju par Latvijas vēsturi, vai skaidrot specifiskas Latvijas likumdošanas nianses vai aktuālos Latvijas sociālpolitiskos jautājumus, un tas ir ārlietu resora ikdienas darbs. Tāpat gan vēstniecības, gan ĀM vienmēr reaģē, ja par Latviju apzināti, maldinoši vai klaji tendenciozi tiek pausta informācija ārvalstīs, tostarp medijos.

Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) vēstulē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb “StratCom” direktoram Jānim Sārtam aicinājusi izvērtēt Kremļa propagandas ietekmi Vācijas telekanāla “Arte” demonstrētajā filmā.

Nacionālajā apvienībā norāda, ka populārā Vācijas telekanāla “Arte” demonstrētā pusstundu ilgā “Latviju nomelnojošajā un tendenciozā filma” “RE:Kultūru cīņa Latvijā. Bailes no krievu minoritātes” aprīlī tika demonstrēta plašai Eiropas auditorijai, tāpat to joprojām iespējams brīvi noskatīties telekanāla tīmekļa vietnē arhīvā.

“Šī pusstundu garā pārraide satur klaji melīgus, Latviju nomelnojošus un pazemojošus apgalvojumus par krievu valodas un tās lietotāju diskrimināciju Latvijā. Šāds naratīvs plaši tiek izmantots Maskavas stratēģiskajā komunikācijā ar mērķi graut Latviju un vājināt NATO partneru atbalstu tai,” vēstulē Sārtam uzsver nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Viņš norāda, ka “Arte” kanāla pārstāvis Latvijā esot kādreizējais Krievu kopienas un Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) aktīvists, žurnālists Igors Vatoļins, kurš esot tieši saistīts ar šīs pārraides veidošanu. Savulaik viņš pieteica badastreiku, tā protestējot pret izglītības pilnīgu pāreju uz latviešu valodu, norāda Dzintars. Arte publiskotajā pārraidē tā autors Vatoļins esot intervējis un plaši atspoguļojis savu politisko domubiedru – Elizabetes Krivcovas, Josifa Korena un Tatjanas Ždanokas uzskatus par krievu valodas diskrimināciju Latvijā, norāda VL-TB/LNNK pārstāvji.