1 komentārs

Šonedēļ vēstījām par bēgļu pārņemto Lesbas salu Grieķijā un to, kādos apstākļos tūkstošiem cilvēku tur uzturas. Taču, neraugoties uz to, ka nometnēs nav elektrības un pie siltā ēdiena cilvēki tiek vien reizi dienā, to nevarot pat salīdzināt ar dzīvi kara plosītajā Sīrijā, tā atklāj kāds sīrietis, kuram ar ģimeni izdevās no šīs valsts aizbēgt un nokļūt Eiropā.

Bēgot no dažādām kara plosītām valstīm, tūkstošiem bēgļu ikdienas nonāk Lesbas salā. Lielākoties patvēruma meklētāji, kas šeit atrodas, ir sīrieši.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ierodoties salā, bēgļus sadala pēc tautības – sīriešu ģimenes izmitināta atsevišķi – Karatepes nometnē. Tās dzīvo ANO sarūpētās mobilajās mājiņās un gaida, kad tiks piereģistrētas, lai dotos tālāk. Šeit arī iepazīstamies ar kādu vīrieti, kas gatavs pastāstīt par savu likteni, taču baidās atklāt vārdu.

Nokļūšana Eiropā viņa ģimenei bijusi kā balansēšana uz naža asmens. No Sīrijas aizbēguši uz Libānu, pēc tam tikuši līdz Turcijai. Tad sekojis pats stindzinošākais – kāpšana kontrabandistu piepūšamajās laivās, lai šķērsotu jūru.

Atbildot tiem, kuriem patīk šausmināties, cik bezatbildīgi bēgļi riskē arī ar savu bērnu dzīvībām, Muhameds atbild – ja viņam bērnu nebūtu, viņš ar savu dzīvību neriskētu.

“Es šeit ierados, lai tieši glābtu savus bērnus! Nākotnes dēļ! Sīrijā viņiem nebūtu nākotnes. Sīrijā viņi mūs galina. Nāve ir visur. Mums vairs nav savas valsts,” teic bēglis.

Jautāts par apstākļiem šeit, nometnē, Muhameds saka, – jebkas ir labāks par dzīvošanu zem lodēm. Ģimene Sīrijā pārdevusi māju, lai iegūtu naudu ceļam uz Eiropu. Viņi apsver divus galamērķus jaunas dzīves sākšanai – Vāciju vai Beļģiju. Arī Muhameds cer, ka bez darba nepaliks.

“Es esmu strādājis par pavāru ātrās ēdināšanas kafejnīcās, bet Sīrijā ir tā – pat ja tu strādā, nopirkt neko nav iespējams, viss ir dārgs. Mēs esam šeit pēc labākas nākotnes!”

Sīrijā palikuši Muhameda vecāki. Tā kā tur viņš vairs nevarēs atgriezties, esot cerība, ka Eiropa ievēros bēgļu tiesības un ļaus apvienoties ar ģimenēm jau šeit.

Foto:

Skaties video!

TOP komentāri

  • un
    0 0 0

    un

    Pagaajushajaa gadsimtaa Eiropa paardziivoja divus pasaules karus un daudzaam valstiim naacaas savu dziivi saakt no nulles. Sevishkji tas attiecinaams uz Vaaciju, kas peec 2. pasaules kara bija paarveersta par milziigu drupu kaudzi, tomeer tagad ar smagu darbu ir kljuvusi par vienu no pasaules labklaajiibas zemeem. Shie beeglji negrib liidziigaa veidaa ruupeeties par savu zemi, bet gan uzkaarties kaklaa tiem, kas visgruutaakaa veidaa nonaakushi pie turiibas.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl