Reportāža no Grieķijas – tur nokļuvušie bēgļi sapņo par Vāciju un sūdzas par veselības aprūpes nepieejamību

2 komentāri
Reportāža no Grieķijas – tur nokļuvušie bēgļi sapņo par Vāciju un sūdzas par veselības aprūpes nepieejamību
Ilustratīvs foto. (AFP/SCANPIX)

Grieķijas ostas pilsētā Salonikos atrodas vairāki centri, kur patvēruma meklētāji var skolot savus bērnus un daļa atgūties no kara šausmām. Tomēr daudzu iebraucēju mērķis ir nokļūt pārtikušajā Vācijā. Bet, ja tas nav iespējams, vismaz tikt pie ārsta. Veselības aprūpe bēgļu ģimenēm Grieķijā ir ļoti zemā līmenī.

Centrs izvietots nelielā ēkā. Logi restoti. Tomēr iekšā mājīga gaisotne. Šajā telpā ir mūzikas instrumenti, rotaļlietas.

Pašlaik bērnudārzu apmeklē 20 bērni. Katru pēcpusdienu ir pasākumi. Viņi te spēlējas, ir dažādas aktivitātes. Šī ir patversme, viņi te dzīvo ar ģimenēm. Projekts radīts sadarbībā ar Saloniku pašvaldību un nevalstisko organizāciju “Arsis”. Kopumā septiņas ģimenes, 28 cilvēki.

Grieķija nebūt nav sapņu zeme imigrantiem. Drīzāk – pirmā pietura ceļā uz pārtikušāko Eiropas Savienības daļu – Vāciju, Skandināviju. Tomēr daudzi šeit paliek krietni ilgāk, nekā vēlētos. Kamēr nokārtotas formalitātes. Tas mēdz aizņemt vismaz vienu gadu. Teju vai visām ģimenēm ir radi Vācijā, un šī valsts sola vislabākās sociālās garantijas.

“Tāpēc, ka tur ir cita sociālā sistēma. Šeit viņi saņem dzīvokli, bet ne naudu. Šeit valsts palīdzība ir īslaicīga, ne tāda kā Vācijā! Parasti ģimenes, kas dzīvo šeit, saka, – labprāt paliktu Grieķijā, dzīvesstils un kultūra viņiem šķiet tuva, bet viņi labprāt gribētu, lai šeit sociālā sistēma ir kā Vācijā,” saka “Filoxenio” centra direktors Jugass Manou.

Psihoterapeita kabinets. Zīmējums – lidmašīnas, bumbas, ieroči. Bērni ir pārdzīvojuši kara šausmas. Centra darbinieki stingri piekodina neintervēt bēgļus, taču tie nebūt nemūk no kamerām. Tieši otrādāk – izmisumā lūdz palīdzību, cerot, ka žurnālistu iejaukšanās palīdzēs.

Bēgļu centrā ir izmisusi sieviete. Viņa vārda tiešā nozīmē ieskrēja kameras priekšā un sāka stāstīt emocionālu stāstu par saviem bērniem, kuri Grieķijā netiek pie ārsta: “Viņam ir pieci gadi! Šeit ir problēma. Viņš ir akls. Šeit, centrā, viss ir labi. Ļoti labi cilvēki. Bet nav ārsta! Te ir labi, ir ēdiens. Bet man vajag ārstu! Divi bērni ir smagi slimi. Viens, kuram bija divi gadi, nomira. Dakteri visu laiku saka – nāciet rīt, rīt! Kāpēc tā? Tas ir mazulis. Es to nesaprotu!”

Šī sieviete ir no Irākas. Tieši ārstu nepieejamība un lielās rindas bēgļiem rada lielākās problēmas. Bieži vien gan bērnu stāvoklis ir tik smags, ka neko daudz mediķi viņu labā nevar darīt.

2 komentāri