Reportāža no Dānijas: labējie spēki panākuši bēgļu garantiju apcirpšanu, patvērumu meklētāju skaits krietni samazinās

3 komentāri
Reportāža no Dānijas: labējie spēki panākuši bēgļu garantiju apcirpšanu, patvērumu meklētāju skaits krietni samazinās
Foto: AFP / Scanpix

Bēgļu integrācija arī ir viens no jautājumiem, kas joprojām nodarbina daudzas Eiropas valstis. Dānijas labējā valdība šajā ziņā ir izvēlējusies politiku, kas būtiski atšķiras no kaimiņvalstīm. Piemēram, tā pērk publikācijas arābu presē, kurās brīdina nebraukt uz Dāniju. Patvēruma meklētāju straumes šobrīd ir apsīkušas, taču daļa nevalstisko organizācijas uzskata, ka agri vai vēlu demogrāfisku apsvērumu dēļ Dānijai imigrantus nāksies uzņemt. 

Kopš Dānijā pie varas ir labējie spēki, bēgļu straumes krietni apsīkušas. 2015. gadā līdz ar bēgļu pieplūdumu Dānija sāka veikt būtiskas izmaiņas imigrācijas politikā, jo kļuva skaidrs – situācija iziet ārpus jebkādas kontroles. Tā laika notikumus atceras dāņu laikraksta “Politiken” žurnālists.

“2015. gada augustā redzējām simtiem bēgļu, kas gāja pa šosejām, bloķējot satiksmi. Viņi gribēja tikt Zviedrijā, jo tur nav tik strikta imigrācijas politika, tur ir krietni vieglāk rast patvērumu. Premjers saprata – ir krīze, un jāsteidz veikt izmaiņas,” norāda laikraksta “Politiken” žurnālists Andres Baksgards.

Tika atjaunota dokumentu pārbaude uz Zviedrijas – Dānijas robežas. Ažiotāžu radīja vēl nebijis precedents – valdība pirka apmaksātas publikācijas Libānas laikrakstos, lai angļu un arābu valodās reklamētu Dāniju kā nepievilcīgu galamērķi. Publikācijās tika norādīts, ka bēgļiem pieejamie pabalsti samazināti par 50%.

“Zviedrijā ir lieli uzņēmumi, kas var dot bēgļiem darbu. Piemēram, auto ražotāji. Te darbu atrast daudz grūtāk, un bēgļus nākas uzturēt valstij. Lielākajai daļai sabiedrības tas nepatīk,” stāsta žurnālists.

2016. gada februārī Dānija pieņēma likumu, kas ļauj konfiscēt iebraukušo patvēruma meklētāju naudu un vērtslietas, ja to vērtība pārsniedz par 10 000 kronas, jeb 1500 eiro. Tātad, policisti var atņemt, piemēram, zelta gredzenus, ķēdītes, visu, kas nav vajadzīgs izdzīvošanai.

Dānijas premjers Larss Leke Rasmusens ierosināja pārskatīt 1951. gadā pieņemto Bēgļu konvenciju, lai gan Dānija pati bija pirmā, kas to ratificēja. “Ieejot valdības mājaslapā, jūs varat redzēt 76 dažādus priekšlikumus, kā padarīt likumdošanu vēl striktāku. Ļoti daudzi ir ar mērķi padarīt Dāniju par bēgļiem vēl nepievilcīgāku valsti,” norāda Dānijas imigrācijas un integrācijas dienesta pārstāvis Jepe Vinkels.

2016. gadā uzturēšanās atļaujas Dānijā saņēma 80 000 cilvēku. Tikai viens no katriem deviņiem bija bēglis. Pārējie – darba atļaujas, studijas, ģimeņu apvienošanās. Būtiski krities apmierināto patvēruma meklētāju pieteikumu īpatsvars – 2015. gadā zaļā gaisma tika dota 85% patvēruma lūdzēju, savukārt 2017. gadā – 36%.

Tomēr ir daudzas nevalstiskās organizācijas, kas cenšas palīdzēt bēgļiem. Tostarp – mājaslapa “Refugees.dk”, kuru izveidojusi Mišela Bendiksena. Viņa uzklausījusi neskaitāmus bēgļu dzīvesstāstus, no kuriem dramatiskākais bijis kādam eritrejiešu izcelsmes bēglim, kuram ceļš uz Eiropu teju vai beidzās letāli.

“Viņam bija jāceļo caur Lībijas tuksnesi. Viņš bija viens no retajiem, kas izdzīvoja. Redzēja savus draugus mirstam. Lai izdzīvotu, nācās dzert savu urīnu. Cilvēki mira no slāpēm,” stāsta “Refugees.dk” autore Mišela Bendiksena.

Bēgļu aizstāvji ir pārliecināti, ka agri vai vēlu Dānijai nāksies pārskatīt savus striktos regulējumus. Bēgļi ir gados jauni, un mūk ģimenēm. Līdzīgi kā citviet vecajā Eiropā, Dānijā iedzīvotāju skaits mazinās, vajag darba rokas, un sabiedrība noveco – iespējams, tieši šis, nenovēršamais demogrāfiskais aspekts, laika gaitā liks mīkstināt dāņu imigrācijas likuma normas.