Radikālie briti sola deportēt imigrantus

0 Komentāru
Radikālie briti sola deportēt imigrantus
LNT

Lielbritānijas eiroskeptiķu partijas, kas iestājas par izstāšanos no Eiropas Savienības, prognozē smagu nākotni imigrantiem no Austrumeiropas. Ja briti referendumā nobalsos par izstāšanos, sāksies vēršanās pret šobrīd vēl nekontrolēto imigrāciju no Eiropas Savienības. Tiek piesaukta cilvēku atlase. Turpinot speciālreportāžu ciklu no Anglijas, šovakar skaidrosim, ar ko pēc referenduma būtu jārēķinās tur jau esošajiem imigrantiem un tiem, kuri vēl tikai plāno krāmēt koferus jaunai dzīvei svešumā.

Lielbritānijas atvērtās robežas imigrantiem no Austrumeiropas ir jāver ciet, – tik vienkāršots lozungs izskan referenduma kampaņās, saka Anglijas pilsētā Bostonā strādājošais latviešu frizieris Kaspars.

Taču kāda būtu imigrācijas jaunā politika pēc referenduma un ar kādiem sarežģījumiem tad iebraucējiem nāktos samierināties, britu politiķi izvairījušies teikt.

“Caur mani iet ļoti daudz cilvēku, un es varu teikt, ka ir cilvēkiem satraukums, tāda kā ažiotāža. Cilvēki tiešām nezina, kas var būt, ko viņiem gaidīt no nākotnes,” norāda frizieris no Bostonas Kaspars.

Bostonas iedzīvotājs Mairis līdz šim sapratis, – ja vēlas bez problēmām iekārtoties uz dzīvi Lielbritānijā, tad šis esot pēdējais brīdis emigrēt no Latvijas.

“Tiem jauniebraucējiem, kuriem vēl nav, tas saucamais, ”insurance number” jeb apdrošināšana, tiem ir tā švakāk, viņus visus dzīs ārā,” teic Mairis Alksnītis.

LNT Ziņām Anglijā bija ekskluzīva iespēja neļaut izvairīties no atbildes britu valdības vadošās Konservatīvās partijas vienam no redzamākajiem biedriem, iepriekšējam darba lietu ministram Īanam Dankanam Smitam. Lai arī vienā partijā ar premjeru Deividu Kameronu, tomēr Dankans Smits ir iekšējais opozicionārs un aģitē par izstāšanos no Eiropas Savienības.

“Robežkontrole nozīmē – cilvēkus, kurus mums vajag, vēlamies šeit redzēt. Gribam izvēlēties, kuri tie būs. Mēs gribam kontrolēt šo skaitu,” teic Dankans Smits. Jautāts, vai tas būtu balstīts uz prasmēm, Dankans Smits norāda: “Varbūt prasmes, var būt punktu sistēma kā Austrālijā, bet to lems valdība.

Tas varētu nozīmēt – imigrantiem no Latvijas nāktos atgriezties pie nepieciešamības kārtot darba vīzas, darba atļaujas, un tad jau darba devējs jāatrod vēl pirms lidošanas uz Lielbritāniju. LNT Ziņu uzrunātais eiroskeptisko partiju bloks papildina – uz robežas sāktos cilvēku sijāšana pēc profesionālajām aroda spējām.

“Mēs piedāvātu sistēmu, kas pilnībā sastāvētu tikai no mums vajadzīgām prasmēm. Mums nevajag, un mēs pārtrauktu iebraukšanu mazkvalificētajam darbaspēkam, jo tas vēl vairāk saasinātu mums trūkstošo sociālo infrastruktūru,” norāda deputāts no Linkolnshire Independence Bobs Makolijs.

Vēršanās pret latviešiem un citiem imigrantiem no Austrumeiropas kā mazkvalificēto masu ir faktā, ka viņi saņem zemās algas, ka savukārt tālāk jau nozīmē nepieciešamību izmaksāt sociālos pabalstus.

“Mums ir liela problēma identificēt cilvēkus, kuri ir labi un vērtīgi cilvēki. Mums nevajag apkaunojuma radītājus. Mums nav kontroles, mums nav cilvēku atsijāšanas. Viss, kas ir, mežonīgs apjoms ar imigrantiem, kas brauc te dažādu iemeslu dēļ. Tas ir slogs mūsu valstij,” saka UKIP domnieks Braiens Rušs.

Pēdējā laikā iebraucēji no Polijas, Lietuvas, Rumānijas un Latvijas iemanījušies arī dzīvot no bezdarbnieka pabalstiem, – norāda britu eiroskeptiskās partijas. Ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības un vēlāk arī pēc parlamenta vēlēšanām pie varas nāktu galēji nacionāli noskaņotie spēki, imigrantiem būtu skarba nākotne.

“Trīs mēneši. Ja šajā laikā neesi spējīgs atrast darbu, tad tevi deportēs ārā no šīs valsts atpakaļ uz izcelsmes valsti. Tā tam būtu jānotiek. Mums nevajag te trūkumcietējus vārtrūmēs vai bezdarbniekus alkoholiķus. Bezdarbniekus, tāpat kā arī ārvalstu likumpārkāpējus un noziedzniekus, par kuru uzturēšanos mēs šeit maksājam, jāsūta atpakaļ. Šie nevēlamie elementi ir jādeportē no valsts,” skarbs ir Makolijs.

Ja imigrantiem lielā skaitā nāktos atgriezties atpakaļ Latvijā, sāktos apjukums, – vērtē LNT Ziņu uzrunātie tautieši Bostonā un Londonā.

“Personīgi varētu satraukt, ja vienā dienā pasaka, ka ir jābrauc prom no šīs valsts, un, ja neaizbrauc, būs nelegālis šeit. Lūk, tas mani vienīgais uztrauc. Latvijā neatgriezīšos, tur tiešām nē, kamēr nekas tur nemainīsies. Tur pārāk slikti, tur dzīves kvalitāte nav īpaši laba,” teic Bostonas iedzīvotājs Artūrs Bukhards.

“Noteikti Latvijā sāktos apjukums, kur šos cilvēkus likt. Daudziem nebūtu dzīvesvietas. Es nezinu, vai mūsu valsts ir gatava tik lieliem apjomiem,” uzskata Londonas iedzīvotāja Inese Kuplā.

Lauksaimniecības fermā strādājošo piecu bērnu tēvu Janeku sastopam latviešu novusa klubā Bostonā. Viņš nespēj iedomāties, ka pēc referenduma ikdiena sašķobītos.

“Nokārtoju visus papīrus uz ”koncila” māju, visas bērnu naudas – es ir apmierināts.  Trīs bērni man ir šeit, divi bērni vēl Latvijā. Es ir bagāts, mani viss apmierina,” saka Janeks.

Viņš vērtē – šobrīd vienkārši notiek sabiedrības tracināšana, bet reālas negatīvas sekas nebūšot.

“Ja viņi grib izmest, tad viņiem ir jāsamaksā par māju, kurā dzīvoju, kuru es taisos izpirkt, jau visi papīri bankā tiek kārtoti. Tad bērniem jāatmaksā. Viņi nevar mani izmest ārā,” uzskata Janeks.

Referenduma kampaņās gan maz tiek runāts par pārejas periodu. Pat pēc negatīva referenduma, ja tomēr izstājas no Eiropas Savienības, Lielbritānijai ar Eiropas Komisiju būs divu gadu sarunas. Ja briti vēlēsies kādus labumus, piemēram, brīvo tirdzniecību, tad, visticamāk, Brisele nepieļaus imigrantiem piedzīvot negatīvās sekas.

 

Video

0 Komentāru