Priekšvēlēšanu cīņa ASV: jaunākie rezultāti un analīze

0 Komentāru
Priekšvēlēšanu cīņa ASV: jaunākie rezultāti un analīze
AFP/Scanpix

Katru dienu saņemam jaunus statistikas datus no ASV par iespējamo Klintones vai Trampa pārsvaru gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Tikmēr abi kandidāti ieskrējušies ar jaunu sparu, jo šķiet neviena no pusēm vairs nepaļaujas uz sabiedrības aptauju prognozēm, bet iet, līdzībās runājot, ”uz visu banku”.

ASV vēlēšanu sistēma ir gana sarežģīta, un tāpēc jābūt uzmanīgiem ar kliedzošiem statistikas datiem, ko publicē aptauju kompānijas – kam tauta vidēji aritmētiski sniedz atbalstu nav tik svarīgi, kā kur tā sniedz atbalstu, proti, kurš ko atbalsta kurā štatā. Par iemeslu tam kalpo fakts, ka ASV vēlēšanas ir netiešas, jo notiek ar elektoru kolēģijas starpniecību.

Tātad vēlēšanās cilvēki juridiski nebalso tieši par kandidātu, bet par elektoriem. Sistēma veidota tā, lai arī mazāku štatu un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu. Prezidentu ievēl minētā elektoru kolēģija, bet, ja kolēģijai tas neizdodas, to dara kongress.

Savukārt elektori dalās pēc partiju principa – lielākās partijas ir demokrāti un republikāņi. Katram štatam ir savs elektoru skaits. Lielākajā daļā štatu darbojas “uzvarētājs iegūst visu” princips, kas nozīmē: ja piemēram lielākā daļa nobalso par republikāņu elektoriem, republikāņi iegūst visu štata elektoru skaitu.

Tāpēc ir tik svarīgi uzvarēt lielākos štatos ar lielāku elektoru skaitu. Kopumā ir 538 elektori un, lai tiktu ievēlēts par prezidentu, jāsaņem 270 elektoru atbalsts. Svarīgākie štatu augšgalā ar lielāko elektoru skaitu ir – Kalifornija (55), Teksasa (38), Florida/Ņujorka (29), Pensilvānija/Ilionoisa (20) – tāpēc rezultāti šajos štatos ir izšķirīgi vēlēšanām.

Klintones un Trampa gadījumā jau ir prognozējams, kuros štatos viņi saņems atbalstu. Saskaitot šos štatus kopā, Klintone ir priekšā Trampam ar garantētām 200 elektoru balsīm, kamēr Trampam ir 164. Tomēr atlikušie 174 elektori izkaisīti dažādos štatos ir spēles nezināmais šajās vēlēšanās. Un šos status paši amerikāņi sauc par ”īsto cīņas lauku”.

Tie ir desmit štati, kuros pašlaik visos ar minimālu, bet tomēr pārsvaru, Klintone ir priekšā. Pie sev labvēlīgām zvaigznēm Tramps var apsteigt Klintoni piecos no tiem, bet ar to arī nebūs gana, ja vien viņš neiegūs plusā kāda lielā štata, piemēram, Pensilvānijas atbalstu, un tas ir iespējams, jo Pensilvānijas štats jau iepriekš pierādījis, ka kļūst aizvien ”republikāniskāks”.

Turklāt, kā norāda eksperti, sentiments var nospēlēt pavisam dīvainu triku – fakts, ka kandidātu rakstura un ”laikmeta gara” dēļ virkne republikāņu negrib balsot par Trampu, spēlē arī pretēji – ka virkne demokrātu negrib atdot balsi par Klintoni.

Jo abi kandidāti sava elektorāta skatījumā ir gana strīdīgi. Līdz ar to šīs vēlēšanas, kā vēl nekad agrāk, būs atkarīgas no vēlētāju aktivitātes un ”protesta balsojumu” dinamikas. Arī kopējais ASV noskaņojums ir pielīdzinājis abus kandidātus, it īpaši pēc Klintones slimības – sausa statistika un matemātika, lai droši prognozētu iznākumu vairs nepalīdz – un gluži kā Brexit gadījumā – sentiments kā pretmets pieņemtai it kā loģiskai domāšanai šajās vēlēšanās var izrādīties izšķirīgs.

Video

0 Komentāru