Polija par diviem miljardiem grib pirkt pastāvīgu ASV militāro bāzi. Vai Latvijas drošībai tas nāks par labu?

5 komentāri
Polija par diviem miljardiem grib pirkt pastāvīgu ASV militāro bāzi. Vai Latvijas drošībai tas nāks par labu?
Foto: EPA / LETA

Ko jūs būtu gatavi atdot par to, lai ASV karavīri mūsu valsti sargātu pastāvīgi? Polijas atbilde ir – līdz pat diviem miljardiem dolāru. Tik daudz poļu valdība esot gatava maksāt amerikāņiem, lai viņi izlemtu Polijā izvietot militāro bāzi un kara tehniku. Latvijā poļu iniciatīva pagaidām izpelnījusies galvenokārt atzinīgus vārdus, bet ne visi ir vienisprātis, ka šis būtu pareizākais veids, kā sargāties no Krievijas agresijas.

Kā maija beigās ziņoja Polijas mediji, Varšava piedāvājusi Vašingtonai pastāvīgi izvietot Polijas teritorijā ASV armijas mehanizēto divīziju kā atturošu faktoru pret Krieviju. Polijas Aizsardzības ministrijas sagatavotajā dokumentā pausta gatavība par to maksāt līdz diviem miljardiem dolāru. Tādējādi poļi arī pieglaimotos pašreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš neslēpj, ka vēlētos, lai sabiedrotie amerikāņiem maksā par aizsardzību.

Tomēr negaidīti asu kritiku šai iniciatīvai veltījis bijušais ASV spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess. Kaut arī viņš pazīstams kā skarbs Kremļa kritiķis, atvaļinātais ģenerālis uzskata, ka poļu plāni ir drauds NATO vienotībai.

“ASV bāzes izveide Polijā vai jebkur citur Austrumeiropā Maskavai ļautu NATO atkal dēvēt par agresoru. [..] Turklāt daudzi mūsu sabiedrotie to uztvertu kā lieku provokāciju brīdī, kad jau pastāv nesaskaņas, Vašingtonas lēmuma pamest Irānas kodolvienošanos un jauno tērauda un alumīnija tirdzniecības tarifu dēļ,” norāda bijušais ASV spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess.

Viņš arī apšaubījis, vai tas būtu praktiski izdarāms. Pārcelt kādu mehanizēto vienību no tās pašreizējās bāzes vietas ASV vai Eiropā uz Poliju būtu ārkārtīgi sarežģīti politisku apsvērumu dēļ, jo šādas vienības ir lieli darba devēji, tādēļ vietējie politiķi pieliktu visas pūles lai to saglabātu. Savukārt jaunas militāras vienības izveide, ko izvietot Polijā, izmaksātu pārāk dārgi.

Divi miljardi eiro Latvijai nav pa kabatai, tādēļ mūsu amatpersonas par Polijas iniciatīvu šobrīd var tikai priecāties no malas. Viņu viedoklis gan ir visnotaļ pozitīvs – tas tikai uzlabotu arī Latvijas drošību.

“Mēs, protams, saprotam, Polijas vēlmi veicināt ASV klātbūtni un atbalstām to, jo tā sekmē plašāku reģionālo drošību,” saka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

“Es domāju, ka tā ir ļoti normāla politika, ja ar NATO ietvaros īpaši ar ASV notiek sarunas,” pauž premjers Māris Kučinskis (ZZS).

No publiski pieejamās informācijas pagaidām gan nav skaidrs, vai šis darījums tiktu kārtots NATO ietvaros vai aliansi apejot, divpusēji starp Poliju un ASV. Zināms, ka Polija ar savu piedāvājumu vērsusies pa taisno ASV kongresā, un šonedēļ Briselē kārtējo reizi tiekoties NATO aizsardzības ministriem, aliansei nebija konkrēta viedokļa, vai amerikāņu bāzes izveide Polijā būtu atbalstāma.

“Ko tieši Polija piedāvās vēl nav skaidrs, bet es tas, ko es varu pateikt ir, ka pēdējos gados ASV militārā klātbūtne Eiropā ir augusi un Amerika jau šobrīd vada Polijā izvietoto NATO kaujas grupu,” norāda NATO ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Ārpolitikas pētnieks Māris Cepurītis norāda, ka šis ir visnotaļ īpatnējs gadījums arī no citiem aspektiem. Ierastā prakse ir, ka lielvalsts noskata kādu mazu valsti, kurā tai būtu stratēģiski izdevīgi izveidot karabāzi un maksā tai, piemēram, kā ASV maksā Azerbaidžanai par Bakukalas aviobāzes izmantošanu, lai bombardētu mērķus Afganistānā. Savukārt Polijas piedāvājumā viss ir otrādāk. Tiesa gan, Latvijas drošību tas uzlabotu.

“Baltijas valstīm un arī, protams, Polijai liels izaicinājums potenciāla uzbrukuma no austrumiem gadījumā ir tas, cik ātri citu NATO dalībvalstu armijas var ierasties mums palīgā. Tad nu šāda ASV vai citas spēcīgas NATO valsts tieša militāra klātbūtne netālu no mūsu robežām ir arī pozitīvais aspekts, tīri spēja praktiski šiem te karavīriem ierasties,” saka Cepurītis.

Tajā pašā laikā pētnieks atzīst, ka, bez šaubām, Krievija uz šādu amerikāņu pietuvošanos reaģētu, piemēram, vēl vairāk koncentrējot savus spēkus pie Latvijas robežām, un palielinot saspīlējumu reģionā. Turklāt bez pamata nav arī bažas, ka gadījumā, ja Polijai izdotos panākt savu, tai varētu atrasties sekotāji, kuri savu aizsardzību cenšas uzlabot ar divpusējiem darījumiem, nevis NATO ietvaros. Un tas alianses vienotībai par labu nenāktu.

5 komentāri