Piecus gadus pēc karadarbības sākuma Mariupoles ostu turpina bloķēt Krievijas karakuģi

3 komentāri

Arī piecus gadus pēc karadarbības sākuma Ukrainas austrumos – Azovas jūrā – Krievija turpina bloķēt ārvalstu kuģu piekļuvi stratēģiski svarīgajai Doņeckas apgabala Mariupoles ostai. Kā Krievijas īstenotās blokādes Kerčas šaurumā ietekmē reģiona un visas valsts ekonomiku?

Mariupole ir svarīga Krievijai, lai tā spētu savienot anektēto Krimas pussalu ar teroristisko bandu kontrolētajiem Ukrainas austrumiem.

Kaut arī no Mariupoles līdz Krimai ir aptuveni simt kilometru, stratēģiski svarīgas ir Mariupoles ostas. Piecus gadus pēc karadarbības sākumā pilsētas ostu arī šodien turpina bloķēt Krievijas karakuģi. Tā rezultātā Mariupoles ostai un līdz ar to arī valsts ekonomikai kopumā piecu gadu laikā radīti zaudējumi vairāk nekā 50 miljardu eiro apmērā.

“Ja mēs runājam par situāciju, kāda tā bija pirms kara, ārvalstu klienti sastādīja 80% no mūsu kopējiem ienākumiem. Diemžēl pēc tam, kad sākās aktīva karadarbība, mēs esam pazaudējuši šo tirgu, pēdējo piecu gadu laikā neesam apkalpojuši nevienu ārvalstu kuģi,” saka Mariupoles ostas direktors Oļegs Turskijs.

Līdz 2014. gadam Mariupoles osta bija pilna ar kuģiem, kas gaidīja rindā uz remontu, kā redzams šobrīd tur ir tikai daži Ukrainas militārie kuģi. Nekas arī neliecina, ka karš Ukrainas austrumos tuvākajā laikā varētu beigties. Krievijas karakuģu klātbūtne Azovas jūrā rada bažas par jauna konflikta rašanos un pašreizējā stāvokļa pasliktināšanos.

“Lai arī karadarbība šobrīd nenotiek tik aktīvā fāzē, kā iepriekš, cilvēki vienkārši baidās ienākt mūsu ostā. Baidās par riskiem savai dzīvībai, jo visi apzinās, ka situācija joprojām ir saspringta. Jūs paši redzat tālumā kuģus, un tie nav mūsējie,” saka Mariupoles ostas direktors.

Arī ārvalstu investori izvairās investēt ostas attīstībā. “Mariupoles osta, šī kuģu būvētava vienmēr ir bijusi vienīgais un galvenais punkts, kas apkalpoja visas Eiropas Savienības, Ukrainas un citu pasaules valstu kuģus, kuri pārvadāja kravas šajā reģionā. Mēs jau esam imūni pret šīm krīzēm un arī šobrīd cenšamies sevi neapbērt ar pelniem un ticam, ka situācija kādreiz atrisināsies,” saka Mariupoles ostas darbiniece Larisa Kamoņina.

Līdz karadarbības sākumam Mariupoles kuģu būvētavā strādāja 2000 darbinieku, šobrīd palikuši tikai 500 – pārējie devušies strādāt uz ārvalstīm – tostarp arī Baltijas valstīm.

“Daudzi ir aizbraukuši uz Krieviju, Poliju – jo šeit jau nav iespējams izdzīvot – algu te nemaksā, cilvēki meklē, kur ir labāk,” atzīst Mariupoles ostas darbinieks Aleksandrs Ivanovs.

“Jo tālāk, jo trakāk. Situācija – mums ir trīs milzīgi doki – agrāk strādājām no rīta līdz vakaram, mēnesī apkalpojām ap 300 kuģu – tagad nav nekā,” pauž Mariupoles ostas darbinieks Ivans Oļšanskijs.

Lai situāciju reģionā uzlabotu, Ukrainas amatpersonas Azovas jūras teritorijā iecerējušas izveidot stratēģiskā atbalsta punktus gan jūras, gan arī gaisa spēkiem. Tiesa, arī Krievija redzot Ukrainas bruņošanos, dara to pašu.