Pieaugošās gāzes cenas Eiropā; vai Krievija šo situāciju kaut kā izmanto savā labā?

0 Komentāru
Pieaugošās gāzes cenas Eiropā; vai Krievija šo situāciju kaut kā izmanto savā labā?
AFP/SCANPIX

Eiropas valstīs ir būtiski pieaugušas gāzes cenas, un ir izskanējušas versijas, ka Krievija, iespējams, cenšas izmantot situāciju savā labā, vēsta “BBC”.

ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans nesen pauda bažas, ka Krievija varētu izmantot enerģiju kā politisku ieroci. “Es uzskatu, ka viņiem [Krievijai] vajadzētu reaģēt uz tirgus prasībām palielināt enerģijas piegādi Eiropai,” viņš teica.

Bet cik tālu Krievija ir atbildīga par pašreizējo deficītu un cenu pieaugumu un cik daudz gāzes iegūst Eiropa no Krievijas?

Krievija piegādā aptuveni 50% Eiropas dabasgāzes. Lielākā daļa pārējā resursa nāk no Norvēģijas un Alžīrijas. Krievija sūta gāzi uz Eiropu pa vairākiem maģistrālajiem cauruļvadiem – piemēram, “Nord Stream”, “Jamal -Europe” un “Brotherhood”. Gāze tiek savākta reģionālajos uzglabāšanas centros un pēc tam izplatīta dažādās valstīs visā kontinentā.

Pandēmijas laikā kopējais gāzes eksports no Krievijas uz Eiropu samazinājās, jo bija mazāks pieprasījums. Lai gan Eiropā tas atkal ir pieaudzis, šī lejupejošā tendence turpinās – ar zemāku piedāvājumu šogad, jo īpaši caur Ukrainas un Baltkrievijas cauruļvadiem. Tas ir novedis pie krājumu izsīkuma visā Eiropā, kas savukārt paaugstina cenas.

Vai Krievija ir izpildījusi savas saistības?

Krievijas lielākais valsts enerģētikas uzņēmums “Gazprom” piegādā gāzi Eiropai saskaņā ar diviem dažādiem noteikumiem un tiek saprasts, ka tā ir izpildījusi savas saistības pret Eiropas pircējiem šogad saskaņā ar šiem līgumiem. Tomēr Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols nesen paziņoja, ka lēš, ka Krievija varētu piegādāt par 15% vairāk gāzes, ja tā vēlētos.

Daži analītiķi ir ierosinājuši, ka Krievija varētu kavēt piegādes, lai paātrinātu apstiprinājumu jaunuzbūvētajam “Nord Stream 2” cauruļvadam, kas kursē tieši no Krievijas uz Vāciju. Tas apiet Ukrainu un ir saņēmis iebildumus gan ģeopolitisko, gan vides apsvērumu dēļ, lai gan Krievija vēlas, lai tā sāktu darboties. “Ievērojama Eiropas plašsaziņas līdzekļu daļa to ir attiecinājusi uz to, ka “Gazprom” apzināti aiztur piegādes, lai piespiestu Vācijas regulatoru un Eiropas Komisiju apstiprināt “Nord Stream 2″,” saka Džeks Šārps no Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta, piebilstot, ka attiecīgā shēma “ir apšaubāma”.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka viņai nav zināmi gadījumi, kad Krievija nebūtu izpildījusi savas līgumsaistības. “Krievija var piegādāt gāzi tikai, pamatojoties uz līgumsaistībām, nevis tikai tā,” viņa pauda.

Taču “tūlītējā” gāzes pārdošana, šķiet, nenotiek ievērojamā daudzumā, pamatojoties uz “”Gazprom” elektroniskās pārdošanas platformas datiem. “Tas liek secināt, ka “Gazprom” piegādā apjomus saskaņā ar saviem ilgtermiņa līgumiem, bet tas nesniedz papildu apjomus, kas pārsniedz šos līgumus,” pauž Džeks Šārps no Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta.

Līdzīgu viedokli pauda arī Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone. “Mūsu sākotnējais novērtējums liecina, ka Krievija pilda savus ilgtermiņa līgumus, vienlaikus nesniedzot papildu piegādes,” viņa teica deputātiem 6. oktobrī.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs “BBC” sacīja: “Gazprom faktiski ir sācis izsūknēt cauruļvadu rezerves, lai stabilizētu tirgu.” Un viņš piebilda: “Mēs nekad neesam spējuši izdarīt spiedienu, izmantojot mūsu enerģijas piegādes.”

Kas notika ar akcijām Eiropā?

Gāzes uzglabāšana visā Eiropā ir krietni zem 10 gadu vidējā līmeņa, saskaņā ar gāzes infrastruktūras Eiropas datiem pašlaik līmenis ir aptuveni 75% no uzglabāšanas jaudas. Apvienotās Karalistes gāzes krātuve pašlaik darbojas ar pilnu jaudu, taču Krievija nodrošina tikai aptuveni 5% no valsts izmantojuma, tāpēc tā ir mazāk atkarīga no Krievijas importa nekā citas Eiropas valstis. Arī pašas Krievijas gāzes krātuve nedarbojas.

“Economist’s Intelligence Unit” Eiropas analītiķe Adelīna Van Houtte paudusi: “Pašlaik Krievijas iekšzemes gāzes tirgus joprojām ir saspringts, un izlaide jau ir tuvu maksimālajam līmenim, un draud ziema, kas ierobežo gāzes eksporta jaudu.”

Ir vairāki citi faktori, kas ietekmē situāciju Eiropā, piemēram:

  • aukstais laiks 2021. gada sākumā, izsmelot resursa krājumus
  • cenu pieaugums pavasarī un vasarā lika tirgotājiem pirkt vairāk, lai vēlāk pārdotu
  • ierobežota piegāde no Norvēģijas uzturēšanas problēmu dēļ
  • citu enerģijas avotu, piemēram, vēja enerģijas lietojuma samazināšana
  • pieaugošais pieprasījums pēc gāzes citviet pasaulē

Kāpēc pieaug pieprasījums pēc gāzes?

Ekonomikas atlabšana pēc koronavīrusa pandēmijas ir izraisījusi rūpnīcu ražošanas pieaugumu, palielinot pieprasījumu pēc enerģijas. Eiropa saskaras arī ar pieaugošu konkurenci par gāzi no citām pasaules daļām. Pēdējās desmitgadēs pieprasījums pēc gāzes dažos reģionos, piemēram, Āzijā un Tuvajos Austrumos, ir strauji pieaudzis. Tas negatīvi ietekmē sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tirgu, kas veido aptuveni ceturto daļu no Eiropas importa. Ja pieprasījums pēc tā ir liels, piegādes mēdz novirzīt uz Āziju, lai izmantotu tur esošās augstāku cenu priekšrocības.

Turklāt Krievija ir paplašinājusi gāzes eksportu uz Ķīnu, un jūnijā atklāja gāzes pārstrādes rūpnīcu valsts tālākajos austrumos, un tiek prognozēts, ka tā kļūs par vienu no lielākajām pasaulē.

0 Komentāru